foto: LETA
Mamikins: "ES jākļūst par federālu supervalsti, Latvijai atstājot tikai karogu un himnu"
Eiropas Parlamenta deputāts Andrejs Mamikins.
Politika
2018. gada 5. maijs, 19:39

Mamikins: "ES jākļūst par federālu supervalsti, Latvijai atstājot tikai karogu un himnu"

LETA

Eiropas Savienībai (ES) būtu jākļūst par federālu supervalsti, taču Latvijai tas nozīmētu atdot daļu no savas suverenitātes, tādējādi "paliktu tikai karogs, ģerbonis un himna, bet visu pārējo lemtu Brisele", intervijā aģentūrai LETA sacīja Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Andrejs Mamikins.

Viņš skaidroja, ka ES kļūšana par federālu supervalsti būtu vienīgais veids, kā to saglabāt un tai spēt konkurēt ar ASV, Ķīnu un Krieviju. "Latvijas sabiedrībai varētu būt sāpīgi to dzirdēt, bet ES federalizācija nozīmē to, ka būsim spiesti atdot vēl daļu no mūsu suverenitātes. Latvijai paliks tikai karogs, ģerbonis un himna, bet visu pārējo lems Brisele. Manā skatījumā tas ir labi, esmu izteikts federālists un nekad neesmu to slēpis," uzsvēra politiķis.

Komentējot Vācijas kancleres Angelas Merkeles un Francijas prezidenta Emanuela Makrona plānus piedāvāt eirozonas reformu plānu, Mamikins vērsa uzmanību, ka redzamas nacionālistiskas tendences Ungārijā, Polijā, kā arī Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Viņaprāt, "de facto" jau eksistē divu ātrumu Eiropa, par ko ticis runāts pirms vairāk nekā desmit gadiem, un Vācijas kanclere un Francijas prezidents faktiski pabeigs to, par ko tika runāts jau pirms aptuveni 10 vai 15 gadiem, uzskata eiroparlamentārietis.

"Eirozonā ir tikai viens solis, kuru ir ļoti svarīgi spert, - mēs varam atdzīvināt ārējo tirdzniecību un ekonomiku tad, ja eksistētu stipra monetāra savienība un visas ES dalībvalstis piederētu pie vienotas valūtas zonas. Šobrīd ir valstis, kuras ir eirozonā, valstis, kuras negrib pievienoties eirozonai, un valstis, kuras grib pievienoties, bet neizpilda kritērijus," norādīja Mamikins.

Savukārt kā vienu no veicamajiem darbiem migrācijas politikas reformēšanā viņš minēja nepieciešamību stiprināt ES ārējo robežu apsardzi, vienlaikus norādot, ka ES ar kļūdainiem lēmumiem sagrāvusi bēgļu dzīves, tādēļ dalībvalstu un arī Latvijas pienākums ir tos uzņemt.

"Bēgļi nāk no reģioniem, kur ES vai atsevišķas dalībvalstis ir pieļāvušas ļoti nopietnas kļūdas, piemēram, Sīrijā, Irākā, Ziemeļāfrikā. ES dalībvalstis bombardēja Irāku, tāpat izrādās, ka nekādu ķīmisko ieroču Sīrijas prezidentam Bašaram al Asadam nav. Mūsu pienākums ir 99% no šiem bēgļiem pieņemt. Arī Latvijai politiski jāatbild par šiem cilvēkiem, jo Saeima vienbalsīgi atbalstīja militāro operāciju Irākā un Afganistānā," pārliecību pauda politiķis.

Viņš atzīmēja, ka bēgļu pārvietošanā svarīgākais ir solidaritāte starp dalībvalstīm, vienlaikus piebilstot, ka ES galvenais motors ir Vācija un rodas jautājums, kāpēc Vācijai būtu jāuzņem pusotrs miljons bēgļu, ja šī valsts un daļēji arī Francija, Spānija un Itālija "baro" tādas valstis kā Latvija?

"Pērn Latvija iemaksāja ES budžetā 250 miljonus eiro, bet atpakaļ saņēmām miljardu eiro, savukārt šogad Latvija iemaksās nedaudz vairāk kā 270 miljonus eiro un atpakaļ saņemsim aptuveni 1,2 miljardus eiro. Merkele jau vairākas reizes ir paudusi skepsi par "citu valstu barošanu" un piesaukusi solidaritāti. Ja tādas lielas valstis kā Francija un Vācija kaut ko izlems, tad citām dalībvalstīm būs pienākums tām pakļauties. Ja paskatāmies uz ES Padomi, visi formāli ir vienlīdzīgi, bet Vācijas balss procentuāli ir "smagāka"," teica Mamikins.