Rīgas domes ieviestā nodeva par suņu turēšanu izgāzusies: puse no 30 000 suņu īpašnieku to nemaksā
Vairāk nekā puse no teju 30 000 suņu īpašniekiem pašvaldībai nemaksā suņa turēšanas nodevu, šāds secinājums izriet no Rīgas domes Vides pārvaldes vadītājas Evijas Piņķes šodien paustā domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejā.
Rīgas domes saistošie noteikumi nosaka, ka no šī gada janvāra nodeva par suņa turēšanu ir 10 eiro gadā. Pirms tam šī summa bija 8,54 eiro. Šī nodeva suņu īpašniekiem ir jāsamaksā līdz katra gada 1.martam. Pēc Piņķes teiktā, Rīgā ir reģistrēti 29 209 suņi, kas nozīmē, ka pašvaldības budžetā būtu jābūt iemaksātiem aptuveni 300 000 eiro, taču to vietā pārvalde šogad līdz marta sākumam saņēmusi tikai 65 000 eiro.
Kā norādīja Piņķe, pat, ja tiek pieņemts, ka par visiem šiem dzīvniekiem ir maksājama suņa turēšanas nodeva 50% apmērā, ieņēmumiem vajadzētu būt vismaz 146 045 eiro, kas nozīmē, ka lielākā daļa suņu īpašnieku savu pienākumu neveic.
Ņemot vērā, ka suņa turēšanas nodevas nomaksas periods par tekošo gadu ir noslēdzies 1.martā, departaments lūdza komitejai izskatīt iespēju veikt pastiprinātu suņa turēšanas nodevas nomaksas kontroli ar Rīgas pašvaldības policijas (RPP) starpniecību, kā arī nodrošināt to turpmāk ik gadu pēc 1.marta.
RPP priekšnieks Juris Lūkass deputātiem norādīja, ka šāda veida pārbaudes policijas darbinieki jau veic, jo to viņiem par pienākumu uzliek saistošie noteikumi. Policijas rīcībā esot speciāli suņu čipu lasītāji, kas ļauj noskaidrot, vai suns ir čipēts, vai par to ir veikta nodevas nomaksa, kā arī gūt papildus informāciju par dzīvnieku un viņa saimnieku. Viņaprāt, nodrošināt pastiprinātas kontroles akcijas veidā būtu lietderīgi kaut tāpēc vien, ka tas piesaistītu sabiedrības uzmanību šim jautājumam.
Deputāts Mārtiņš Bondars (LA) taujāja, kādēļ visiem šiem mājdzīvnieku īpašniekiem vienkārši neizsūtīt rēķinus, jo katram suns ir reģistrēts konkrētā adresē. Departamenta pārstāve norādīja, ka šādu sistēmu nākotnē ir plānots ieviest, taču, lai savienotu pašvaldības sistēmu ar valsts sistēmām, kurās uzskaitīti suņu dati, ir nepieciešami aptuveni 120 000 eiro. Viņa gan uzsvēra, ka ilgtermiņā tas atmaksātos.
Kā pauda deputāts Ģirts Lapiņš (NA), "policistiem nav jānodarbojas ar suņu ķerstīšanu" un šāds ieguldījums sistēmas izveidē esot niecīgs uz kopējā pašvaldības budžeta fona.
Deputāti kādu brīdi diskutēja par šīs sistēmas lietderību un visi vienojās, ka tā ir nepieciešama, tādēļ departamentam tika uzdots nākotnē pastiprināti pievērsties to darbību veikšanai, kas stimulētu sistēmas ieviešanu.
Deputāti un institūciju pārstāvji vienojās, ka policisti, turpinot veikt savus dienesta pienākums, pastiprināti pievērsīs uzmanību nodevas maksas jautājumam, taču oficiāli nekādas akcijas rīkotas netiks.
Rīgas pašvaldībā kopš 1996.gada ir noteikta pašvaldības nodeva par suņa turēšanu Rīgā. Noteikumi paredz, ka suņa īpašniekam, sunim sasniedzot sešu mēnešu vecumu, katru gadu līdz 1.martam ir jāmaksā ikgadējā suņa turēšanas nodeva.
Kontrolēt noteikumu izpildi un sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolus atbilstoši savai kompetencei ir tiesīgas RPP un Rīgas domes Administratīvās inspekcijas amatpersonas.
No nodevas apmaksas ir atbrīvotas personas ar 1. vai 2.grupas invaliditāti, personas ar 3.grupas redzes vai dzirdes invaliditāti un valsts vai pašvaldības iestādes, kurās tiek audzēti dienesta suņi, savukārt suņa turēšanas nodeva 50% apmērā ir maksājama par suni, kura reģistrēts īpašnieks ir pensionārs, kā arī par sterilizētu suni.
