Tikšanās ar Rīgas Starptautiskās laikmetīgās mākslas biennāles kuratori Katerinu Gregosu
Rīgas Starptautiskā laikmetīgās mākslas biennāle aicina uz kuratores Katerinas Gregos lekciju "Biennāle – ko nozīmē šis vārds?" (Biennial: what’s in a word?), kas norisināsies šā gada 29. martā plkst.18.30, Latvijas Mākslas akadēmijā. Uz tikšanos ar pieredzes bagāto kuratori ir aicināts ikviens interesents, lekcija norisināsies angļu valodā, tā ir bez maksas. Pasākums tiek rīkots sadarbībā ar Latvijas Mākslas akadēmiju.
Vārda “biennāle” definīcija ir tikai tehniska. Vārdnīcā var atrast, ka tas vienkārši ir noti-kums, kas risinās, vai izstāde, kas ir aplūkojama divu gadu garumā vai reizi divos gados. Pati par sevi šī definīcija neko daudz neizsaka. Tāpēc varētu teikt, ka biennāle ir tas, par ko tā tiek padarīta. Ir dažādi veidi, kā biennāli rīkot. Daži no tiem ir jēdzīgāki par citiem. Ņemot vērā globalizēto kultūras patēriņu un produkciju, pilsētu tūrismu un mār-ketinga centienus, kļuvis skaidrs, ka ierastais modelis – citām līdzīgā “starptautiskā” biennāle, kur pareizi sakombinēts “globālais” ar “vietējo”, zvaigznes ar “jaunajiem daudzsološajiem”, kurus varēs atkal sastapt nākamajā biennālē – aizvien vairāk zaudē jēgu. Vajadzētu būt skaidram iemeslam, kālab biennāle rīkojama un konkrēta ideja, kam tā domāta. Biennālēm, kas sakņotas dziļā kultūras, sociālā un politiskā nepiecie-šamībā, ir tās, kurām būs nozīme.
Pirmās Rīgas biennāles galvenā kuratore Katerīna Gregosa, kura arī palīdz veidot tās struktūru, runās par dažādajiem biennāļu rīkošanas veidiem un to iemesliem. Pamato-joties uz pētījumiem par vairākām biennālēm, kurām viņa bijusi kuratore, viņa aplie-cinās, ka katra biennāle ir atšķirīga un tā pret to arī jāattiecas. Kā arī pastāstīs par savām idejām, kas liktas pirmās Rīgas biennāles pamatā.
Katerīna Gregosa ir kuratore, rakstniece un lektore. Viņa dzimusi Grieķijā, bet kopš 2006. gada dzīvo Briselē. Pēdējo 15 gadu laikā viņa savā kuratores praksē pētījusi attiecības starp mākslu, sabiedrību un politiku, īpašu uzmanību veltot jautājumiem, kas skar demokrātiju, cilvēktiesības, kapitālismu, ekonomiku, krīzi un mainīgo globālās ra-žošanas struktūru.
Gregosa bijusi kuratore daudzām liela mēroga izstādēm un biennālēm. Dažas no tām: Beļģijas paviljons 56. Venēcijas biennālē, Personne et les autres (Cilvēks un pārējie) un 5. Saloniku biennāle Between the Pessimism of the Intellect and the Optimism of the Will (Starp intelekta pesimismu un gribas optimismu) (2015); The Politics of Play (Spēles politika) Gēteborgas biennālei Zviedrijā (2013); Manifesta 9: In the Deep of the Modern (Manifesta 9: dziļi modernajā), Genka, Beļģija – ar Kvautemoku Medīnu (Cuauhtémoc Medina) un Donu Eidesu (Dawn Ades) (2012); Speech Matters (Runas lietas) Dānijas paviljonā 54. Venēcijas biennālē (2011); Contour, 4. Kustīgā attēla bien-nāle Hidden in Remembrance Is the Silent Memory of our Future (Atcerē slēpta ir mūsu nākotnes klusā atmiņa) (2009); EVA International, Īrijas Laikmetīgās mākslas biennāle: Give(a)way: on generosity, giving, sharing and social exchange (2006).
Papildus iepriekš minētajam Gregosa bijusi arī direktore dibinātāja un kuratore Deste fondā – Atēnu Laikmetīgās mākslas centrā un Argos – Mākslas un mediju centra Brise-lē mākslinieciskā vadītāja. Patlaban viņa ir arī Schwarz Foundation (Munich/Samos) kuratore.
Kā jau ziņots iepriekš, Rīgas Starptautiskās laikmetīgās mākslas biennāles pasākumu cikls veidots ar mērķi veicināt interesi par laikmetīgo mākslu, kā arī uzrunāt auditoriju vēl pirms gaidāmas biennāles. Biennāles pasākumu programmu veido apvienība “Ko-lektīvs” - kuratore Zane Zajančkauska un dizainere Ilze Kalnbērziņa Praz. Programā ietilpst mākslinieku lekcijas, performances, debates, darbnīcas, filmu programma un citi pasākumi, kas norisināsies laikaposmā no šī gada janvāra beigām līdz novembrim.
