Iekšlietu ministrija no fotoradaru fiksētiem pārkāpumiem šogad plāno iekasēt teju piecus miljonus eiro

Valdība šodien atļāva Iekšlietu ministrijai uzņemties ilgtermiņa saistības fotoradaru darbības nodrošināšanai laikposmā līdz 2022. gadam, nepārsniedzot 9 822 949 eiro. Daļa naudas jau izlietota pagājušā gadā.

Tāpat valdība atbalstīja IeM priekšlikumus par prognozēto valsts pamatbudžeta ieņēmumu apmēru no naudas sodiem, ko uzliek Valsts policija par pārkāpumiem ceļu satiksmē, kas fiksēti ar Ceļu satiksmes drošības direkcijai (CSDD) piederošajiem stacionārajiem fotoradariem.

2017. gadā ieņēmumi plānoti 4 796 549 eiro apmērā, 2018. gadā - 6 402 240 eiro, 2019. gadā - 6 798 250 eiro, 2020. gadā - 5 683 422 eiro, 2021. gadā - 4 642 128 eiro, 2022. gadā - 1 990 161 eiro, bet 2023. gadā - 265 734 eiro apmērā.

Valdība jau pagājušā gada nogalē atbalstīja precizēto fotoradaru uzstādīšanas termiņu. Saskaņā ar plānu iecerēts uzstādīt 100 fotoradarus četrās kārtās šādos termiņos: pirmajā kārtā, kas īstenota 2015.gadā, uzstādīti 16 fotoradari, otrajā kārtā, kas īstenota 2016.gadā uzstādīti 24 fotoradari, trešajā kārtā 2017.gadā plānots izvietot 20 fotoradarus, bet ceturtajā kārtā 2018.gadā - 40 mērierīces.

IeM jau iepriekš norādīja, ka fotoradaru ieviešana līdz šim nav notikusi politikas plānošanas dokumentos paredzētajos termiņos. Galvenie iemesli šādai situācijai ir organizatoriski un saistīti ar iepirkuma līgumu slēgšanas aizkavēšanos saistībā ar pretendentu iesniegtajām sūdzībām Iepirkumu uzraudzības birojā.

Jau ziņots, ka ar stacionāro fotoradaru iegādi nodarbojas CSDD, savukārt pārvietojamo radaru iegāde ir Valsts policijas (VP) pārziņā. VP iepriekš bija izsludinājusi konkursu par pārvietojamo fotoradaru iegādi, taču dažādu iemeslu dēļ policijai jau aptuveni gadu neizdodas sekmīgi pabeigt iepirkumu konkursu.

Šobrīd uz Latvijas autoceļiem darbojas 40 stacionārie fotoradari - 20 ātruma mērierīces uzstādītas pirmajā stacionāro fotoradaru ieviešanas kārtā.

LETA/Foto: Ieva Čīka/LETA