Steidzami plāno ierobežot banku likvidatoru atlīdzību; koalīcija atbalsta

Ministre stāstīja, ka, neskatoties uz to, ka Eiropas Centrālā banka vēl nav lēmusi par AS "ABLV Bank" likvidāciju, maksātnespējas procedūras sākšanu vai kādu citu risinājumu, Finanšu ministrija sagatavojusi grozījumus Kredītiestāžu likumā, kas paredz būtiski samazināt likvidatora vai maksātnespējas administratora atlīdzības līmeni, "lai iespējami daudz līdzekļu tiktu novirzīti kreditoriem, nevis kādiem starpniekiem".

"Priekšlikums paredz neņemt vērā likvidatora vai maksātnespējas administratora atlīdzībā to bankas aktīvu daļu, kas ir viegli realizējam vai kas ir Latvijas Bankas kontā," sacīja Reizniece-Ozola.

Viņa atgādināja, ka Kredītiestāžu likums tika grozīts 2013.gadā, kad tika likvidēta "Latvijas Krājbanka", strauji palielinot likvidatora atlīdzību. "Es domāju, ka ir pēdējais laiks šo kļūdu labot un noteikt samērīgu atlīdzību, lai nebūtu tā, ka ar vienas bankas potenciālu apturēšanu kāds cilvēks Latvijā var kļūt par bagātāko cilvēku," sacīja ministre.

Ja šādi likuma grozījumi tiks pieņemti, tie varētu attiekties uz "ABLV Bank" gadījumā, ja banka tiktu likvidēta.

Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) atbalstīs šādu grozījumu pieņemšanu, aģentūrai LETA apliecināja ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis. Viņš norādīja, ka par šiem priekšlikumiem viņam jau ir bijusi saruna finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozola (ZZS).

Arī "Vienotība" atbalstīs šos likuma grozījumus, aģentūrai LETA sacīja "Vienotības" frakcijas priekšsēdētājs Hosams Abu Meri (V). Reizē politiskā spēka pārstāvjiem būs svarīgi iepazīties ar FM piedāvāto likuma izmaiņu redakciju, norādīja politiķis.

Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK uzskata šos grozījumus par pamatotiem un tos atbalstīs, aģentūrai LETA apliecināja nacionālās apvienības priekšsēdētāja vietnieks Gaidis Bērziņš. Arī VL-TB/LNNK deputāts Ritvars Jansons norādīja, ka personīgi atbalstīs šādu grozījumu pieņemšanu, jo tiem ir racionāls pamatojums.

FM aģentūru LETA informēja, ka tā rosina grozījumus Kredītiestāžu likumā, kas paredz samazināt likvidatora vai maksātnespējas administratora atlīdzības noteikšanai aprēķināmo bāzi. Tiek rosināts noteikt to no kopējā apmierināto kreditoru prasījumu apmēra, to samazinot par naudas līdzekļiem likvidējamās kredītiestādes kasē, tās noguldījumiem Latvijas Bankā, brīvi pieejamiem naudas līdzekļiem kredītiestādēs un līdzekļiem, kas iegūti, pārdodot finanšu instrumentus, kas iekļauti tirdzniecībai regulētā tirgū, un līdzekļiem, kas iegūti, izmantojot prasījuma tiesības pret Latviju vai ārvalsti.

Tāpat piedāvātie Kredītiestāžu likuma grozījumi paredz pēc kredītiestādei brīvi pieejamo aktīvu izmaksas kreditoriem sākt likvidatora vai maksātnespējas administratora atlīdzības noteikšanu atbilstoši šobrīd spēkā esošajai Kredītiestāžu likuma redakcijai. Tas nozīmē, ka pēc kredītiestādei brīvi pieejamo aktīvu izmaksas kreditoriem teorētiski kopējais apmierināto kreditoru prasījumu apmērs varētu sasniegt, piemēram, 45%, un likvidatora atlīdzībai būtu jāpiemēro 3% likme. Taču atbilstoši piedāvātajam regulējumam likvidatora atlīdzības aprēķina slieksnis sāktos no 2%, attiecīgi pēc 30% kreditoru prasījumu apmierināšanas - 3%, pēc 60% - 4% un pēc 75% - 5%.

Patlaban no Kredītiestāžu likumā iekļautā regulējuma izriet, ka kredītiestādes likvidācijas gadījumā, ja to veic saskaņā ar tiesas nolēmumu, kā arī maksātnespējas gadījumā likvidatora vai maksātnespējas administratora kopējās proporcionālās atlīdzības apmērs tiek noteikts no apmierināto kreditoru prasījuma apmēra. Par pamatu ņem vērā likvidācijas vai maksātnespējas procesa ierosināšanas brīdī kredītiestādei brīvi pieejamo aktīvu statusu un apmēru, tostarp finanšu pieejamību kasē, likvīdos finanšu instrumentus, prasības pret Latvijas Banku u.c..

FM uzsvēra, ka likvidatora vai maksātnespējas administratora darbs nav saistīts ar ieguldījumiem saistībā ar viegli realizējamo aktīvu pārdošanu, jo tie jau tāpat ir naudas līdzekļi, kuriem nav piemērojamas būtiskas ar atgūšanu saistītas izmaksas. Tāpat papildus ir jānodrošina citu kredītiestāžu aizsardzība, lai kredītiestādes maksātnespējas gadījumā un garantētās atlīdzības izmaksas gadījumā maksātnespējīgās kredītiestādes segtajiem noguldījumiem, citām kredītiestādēm netiktu pārmērīgi palielināts iemaksu apmērs noguldījumu garantiju fondā.