Vanaga: "Pedagogu algu publiskošana sabiedrībai ļaus saprast, ka daļa saņem neadekvāti maz"
Pedagogu atalgojuma publiskošana sabiedrībai ļaus saprast, ka daļa izglītības darbinieku saņem neadekvāti maz, aģentūrai LETA uzsvēra Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga.
Vanaga pauda, ka spēkā esošais likums ļāvis publicēt atalgojumu, to norādot pa amata grupām. LIZDA priekšsēdētāja gan atzina, ka šādu grozījumu mērķis aizvien nav skaidrs, jo, viņasprāt, lai nodrošinātu valsts līdzekļu izlietošanas caurspīdīgumu, būtu jāpublisko visu no valsts budžeta izmaksāto algu saraksts.
"Būtu korekti, ja, publiskojot algas, parādītos arī pedagogu slodzes - tas ļautu saprast, ka daļa pedagogu strādā nepilnu slodzi, bet daļa - vairāk nekā vienu slodzi," teica Vanaga.
Vienlaikus tas ļautu arī saprast, ka daļa izglītības darbinieku saņem neadekvāti mazas algas, uzsvēra arodbiedrības vadītāja. "Lai sabiedrība redz, lai analizē un vērtē. Tad varēs pārliecināties, ka daļa pedagogu saņem neadekvāti maz," noteica Vanaga.
Kā ziņots, Saeima ceturtdien atbalstīja vairākus deputāta Inta Dāldera (V/Par!) priekšlikumus, kas paredz publiskot arī Latvijas Bankas, izglītības iestāžu, kā arī valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrību darbinieku un amatpersonu atlīdzību. Iepriekš Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija šos ierosinājumus bija noraidījusi. Tomēr šodien Saeima šādas izmaiņas atbalstīja, otrajā lasījumā lemjot par grozījumiem Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā.
Saeimas atbalstītie ierosinājumi paredz, ka regulējums par atlīdzību publiskošanu attiecas arī uz visiem Latvijas Bankas, vispārējās izglītības iestāžu, profesionālās izglītības iestāžu, kā arī profesionālās ievirzes izglītības iestāžu darbiniekiem un amatpersonām. Priekšlikumi paredz, ka valdība var noteikt tādas Latvijas Bankas amatpersonas un darbiniekus, kuru atalgojums un naudas summas, kas viņiem pienākas, nav publicējamas valsts drošības apsvērumu dēļ, kā arī gala termiņu, kura notecējuma beigās šī informācija kļūst atklāti pieejama Latvijas Nacionālajā arhīvā.
Tas attiektos arī uz valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrībām, publiski privātajām kapitālsabiedrībām un kapitālsabiedrībām, kurās valsts, pašvaldības vai publiski privātajai kapitālsabiedrībai pieder visas kapitāla daļas. Arī šeit Ministru kabinets varētu noteikt izņēmumus.
