Mildronāta "tēvs" Kalviņš mēģina radīt superiedarbīgu pretvēža preparātu
Zinātnieks Kaviņš otrdienas vakarā sniedza interviju LTV raidījumā 1:1.
Sabiedrība

Mildronāta "tēvs" Kalviņš mēģina radīt superiedarbīgu pretvēža preparātu

Jauns.lv

Skandalozā "Mildronāta" izstrādātājs, Latvijas Organiskās sintēzes institūta vadītājs Ivars Kalviņš patlaban strādā pie jaunas paaudzes pretvēža preparāta radīšanas, kas būtu simtiem reižu aktīvāks par savulaik izgudroto leakadīnu.

Mildronāta "tēvs" Kalviņš mēģina radīt superiedarb...

Kā intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Viens pret vienu" skaidroja Kalviņš, savulaik viņam bija iespēja izveidot pretvēža imunostimulatoru leakadīnu, kas, pretēji tobrīd medicīnas zinātnē dominējošajām koncepcijām, cīnījās pret vēzi, mēģinot identificēt "sliktās" šūnas, nevis indējot visu organismu.

"Es uzskatu, ka diemžēl leakadīns Latvijā radās vismaz 40 gadus par agru, jo pasaules medicīnas sabiedrība tam nebija gatava. [..] Šobrīd ir pilnīgi cita pieeja - mēs skatāmies, kā aktivizēt cilvēka aizsardzības sistēmas, kā precīzi iezīmēt un padarīt organismam atpazīstamas iznīcināmās šūnas. Tas ir tas, ko leakadīns darīja jau pirms 40 gadiem," skaidroja Kalviņš.

"Tagad es gribētu panākt tādu situāciju, ka mūsu jaunā zāļu viela būtu, teiksim, dažus simtus reižu aktīvāka nekā vecais leakadīns. Pagaidām mēs esam aizgājuši līdz 50 reizēm," atklāja zinātnieks.

Runājot par dažādām pieejām vēža ārstēšanai, Kalviņš ļoti pozitīvi izteicās par onkolītisko vīrusu "Rigvir" (Rīgas vīruss), kuru 20.gadsimta sešdesmitajos gados atklāja profesore Aina Muceniece.

Zinātnieks arī atzina, ka nav gluži skeptiski noskaņots pret homeopātiju. Viņš gan nerunāja par konkrētiem slimību veidiem, kurus, iespējams, ar to var ārstēt.

Kalviņš uzsvēra, ka pasaulē trūkst pētījumu par tā dēvēto "placebo" efektu. Iespējams, rūpīgāka šī fenomena izpēte atvērtu durvis uz daudzu slimību ārstēšanu pavisam vienkāršā un lētā veidā. Tomēr pētījumiem trūkst finansējuma, turklāt zāļu ražotāji ir ieinteresēti, lai šādi pētījumi nenotiktu, skaidroja zinātnieks.

LETA/Foto: Ieva Lūka/LETA