Bolderājā satraukums: Rīgas brīvosta grasoties slēgt cilvēkiem pieeju pludmalei un molam. Skaidrojam, kā ir patiesībā
Bolderājas iedzīvotāji pēdējās pāris nedēļas ir satraukušies, jo Rīgas brīvosta gribot viņiem liegt Daugavgrīvas pludmali un Rietumu molu – vienu no Latvijas galvaspilsētas jūras vizītkartēm. Brīvosta un Latvijas Dabas fonds gan šīs bažas noliedz.
Jau savākti simtiem bolderājiešu un daugavgrīviešu parakstu pret unikālās vides ainavas izpostīšanu.
Rīgas brīvosta jau kopš 2008. gada bīda projektu, kas paredz padziļināt kuģu ceļu no Rīgas jūras līča uz Rīgas ostu pa Daugavu. Tā ietvaros paredzēts pie Daugavas grīvas no dzelmes izsmelt 14 miljonus kubikmetrus grunts jeb smilts. Lielāko daļu no tās plānots izbērt tālāk jūrā, bet trīs miljonus uz sauszemes – Daugavgrīvā un pie Rietumu mola. Līdz ar to tur veidosies vairākus metrus augsts smilšu uzbērums – grunts atbērums. Vietējie vides sargi pret šo nodomu protestē, jo tādējādi tikšot neatgriezeniski sagandēta vide, viena no pilsētas vizītkartēm, ko redz tūristi ieceļojot Rīgā no jūras, bet rīdziniekiem atņemta iemīļota pastaigu un atpūtas vieta – daļa Daugavgrīvas pludmales un Rietumu mols.
Lai pludmalē ierīkotu izgāztuvi, izdomā jaunvārdu - atbērtne
Sandra Jakušonoka, Bolderājas un Daugavgrīvas aizstāvju biedrības "Bolderājas grupa" vadītāja, portālam Jauns.lv teica:
„Šis stāsts par Rīgas brīvostas nodomiem Daugavgrīvā jau velkas desmit gadu garumā, kops 2008. gada. Tā savam nodomam padziļināt kuģu ceļu un izsmelto grunti jeb smilti izbērt jau saņēmusi gan Rīgas domes, gan Ministru kabineta akceptu. "Bolderājas grupa" pret to protestēja un tiesājās, bet 2011. gadā mēs prāvu zaudējām. Tagad mūsu plāni ar Rīgas teritoriālā plānojuma sabiedriskās apspriešanas palīdzību ir panākt, lai saglabātu šo nozīmīgo vidi pret tā dēvēto atbērtni. Te jāteic, ka vārds 'atbērtne' radies tieši šī projekta dēļ, pirms tam lietoja ļoti prastu jēdzienu – 'izgāztuve'.
Vienlaikus jāpiebilst, ka Rīgas teritorijas plānojumā ir arī pretrunas: no vienas puses Daugavgrīvas pludmale un Rietumu mols tiek uzskatīts par izcilu un saglabājamu vidi, bet no otras puses tiek plānots šo vidi kardināli mainīt un slēgt pieeju tai.
23. janvārī jau notika Rīgas plānojuma sabiedriskās apspriešanas sapulce, bet tajā triju stundu laikā nespēja visu apspriest. Bija ļoti daudz cilvēku un tika panākta vienošanās, ka sanāksmes turpināsies. Tagad ceram, ka vismaz neslēgs pieeju Rietumu molam, tā ir ļoti ekskluzīva vieta un bolderājiešu iemīļota pastaigu vieta ar lielu dabas un ainavas vērtību. Pēdējās nedēļās vietējie ļoti aktivizējušies un sākuši vākt parakstus pret nodomu ar smilšu kalniem apbērt pludmali un molu. Parakstus pret to vācam desmit vietās – diennakts veikaliņos, Daugavgrīvas aptiekā, kafejnīcā "Taverna" Bolderājā un citur.
Protams, brīvostas attīstības plāni ietekmēs arī upes pretējo pusi – Mangaļsalu, bet tur brīvosta neplāno noteikt "slēgto zonu" un Mangaļsalas molu varēs brīvi apmeklēt. Vai tagad bolderājiešiem būs jābrauc uz Mangaļsalu, lai apmeklētu molu?”
"Bolderājas grupa" izplatījusi uzsaukumu: „Plānojumā paredzēts, ka Daugavgrīvas pludmales daļu pie mola ļauts izmantot Rīgas brīvostai, savukārt Rīgas brīvostai plāni ir grandiozi – viņi vēlas pludmali slēgt un tās vietā ierīkot smilšu izgāztuvi. Ņemot vērā šīs vietas ainavisko un rekreācijas nozīmīgumu gan pilsētnieku, kas šeit brauc atpūsties, gan tūristu, kuriem, iebraucot Rīgā, šis ir pirmais skats uz pilsētu, ir absolūti nepieņemama pat ideja kaut ko tādu šajā vietā veidot.
Līdz 8. februārim ikvienam ir iespējams izteikt savas domas par Pilsētas attīstības departamenta veidoto teritorijas plānojumu, tādēļ aicinām visus sniegt savus par plānoto Daugavgrīvas pludmales teritorijas plānojumu. Neesi vienaldzīgs pret savas pilsētas likteni! Vai tiešām rīdzinieku interesēs ir skaisto Daugavgrīvas pludmali pārvērst ainaviski bezvērtīgā smilšu čupā?”
Brīvosta bažas noraida
Rīgas brīvostas Mārketinga departamenta Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Liene Ozola portālam Jauns.lv norādīja, ka saceltā ažiotāža par brīvostas "ļaunajiem nodomiem" ir nepamatota:
„Atsaucoties uz sociālajos tīklos izskanējušo informāciju, ka līdz ar jaunā Rīgas pilsētas teritoriālo plānojuma apstiprināšanu iedzīvotājiem turpmāk būs liegta piekļuve Daugavgrīvas pludmalei un Rietumu molam Bolderājā, varam apliecināt, ka šīs ziņas neatbilst patiesībai – iedzīvotājiem tāpat kā līdz šim būs iespēja nokļūt gan līdz jūrai, gan molam.
Vienlaikus informējam, ka attīstības projekts, kas paredzēja kuģošanas ceļu padziļināšanas darbu ietvaros izvietot pagaidu smilšu (nevis būvgružu izgāztuvi, ka tas nereti izskanējis) atbērtni netālu no Rietumu mola, šobrīd nav Rīgas brīvostas pārvaldes dienaskārtībā un pārskatāmā nākotnē to realizēt nav plānots.
Tajā pašā laikā jāuzsver, ka vides jautājumus uzraugošās institūcijas, izvērtējot minētā projekta Ietekmes uz vidi novērtējumu, noteikušas arī stingras vides prasības un nosacījumus, kas būtu jāievēro, gadījumā, ja šāda pagaidu atbērtne tiktu veidota, tai skaitā, saglabāt neizmanītu esošo krasta reljefu, pludmales un kultūras pieminekļu pieejamību un tā tālāk, kas neapšaubāmi tiktu stingri ievēroti un kontrolēti, ja kādreiz nākotnes perspektīvā šāda iecere arī tiktu īstenota”.
Arī Latvijas Dabas fonda pārstāve Lelde Eņģele Jauns.lv sacīja: „Problēmas, kas saistīta ar iespējamo attīstību jūrā pie Daugavgrīvas, ir ļoti sarežģītas. No vienas puses ir Rīgas brīvostas attīstības programma ar norādītu "turpmākās izpētes teritoriju" jūrā pie Daugavgrīvas mola un ir veikts ietekmes uz vidi novērtējums ostas kuģu ceļu padziļināšanai, kas paredz arī grunts pagaidu atbērtnes izveidošanu jūrā pie Daugavgrīvas mola, bet no otras puses - jaunajā Rīgas teritorijas plānojuma funkcionālajā zonējumā ostas teritorija jūrā ārpus Rīgas pilsētas administratīvajām robežām neparādās un plānojuma karti ļoti pietuvinot pat var saskatīt arī plānoto pludmali pie Daugavgrīvas mola”.
Vides postu nesaskata
Atbildīgās vides aizsardzības iestādes samilzušo Bolderājas problēmu neuzskata par traģēdiju. Dabas aizsardzības pārvaldes sabiedrisko attiecību speciāliste Maija Rēna portālamJauns.lv skaidro: „Šis nav jautājums, kas ir Dabas aizsardzības pārvaldes kompetencē – drīzāk te būtu jāvaicā komentārs Valsts vides dienestam. Bet par to, kādēļ grunts atbērtne vajadzīga tieši šajā vietā, lai nu skaidro Rīgas dome pati”.
Savukārt Valsts Vides dienesta sabiedrisko attiecību speciāliste Maruta Bukleviča Jauns.lv norādīja: „Pie Vides dienesta neviens nav vērsies ar lūgumu šādu ieceri novērtēt. Tā ir Rīgas brīvostas teritorija, līdz ar to atbildes būtu jāmeklē tur”.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāve Laura Jansone Jauns.lv sacīja: „Šobrīd notiek sabiedriskā apspriešana Rīgas teritorijas plānojumam līdz 2030. gadam. Paredzams, ka būs nepieciešams pilnveidot un rīkot atkārtotu publisko apspriešanu par pilnveidoto redakciju.
Ministrija nav tiesīga noteikt, kāda izmantošana vai kādi aprobežojumi konkrētajā plānojumā ir jānosaka. To izvērtē un lietderību nosaka katra pašvaldība. Ministrijas kompetencē ir izvērtēt ar saistošajiem noteikumiem apstiprinātā plānošanas dokumenta atbilstību normatīvajiem aktiem”.
Ornitologi teic, ka pludmales un mola aizbēršana ar smilšu kaudzēm putniem nekaitēs. Ornitologs Ruslans Matrozis norādīja: „Putniem šis nelielais jūrmalas placis starp ostas žogu un molu ir ar mazu vērtību. 1991. gadā tur pēdējo reizi ligzdoja mazie zīriņi, bet vēlāk stipri pieauga antropogēna slodze un šie putni vairs tur neligzdo. Sen nav arī upes tārtiņu, Daugavgrīvas salā pēdējo šīs sugas mazuli noķēru tuvāk Lielupes grīvai ap 2001. gadu”.
Putniem nekaitēs
Savukārt ornitologs Rolands Lebuss Jauns.lv sacīja: „Manuprāt, šāds risinājums tai vietai varētu būt pat ļoti labs ar nosacījumu, ja tie smilšu laukumi netiek apbūvēti vai citādi pārveidoti. Kādreiz tāds smilšu laukums bija tagadējā Daugavgrīvas dabas liegumā un piegulošā teritorijā, un tur esot bijusi liela ligzdojošo putnu koncentrācija – zīriņi, bridēji, noteikti arī stepes čipstēm šāds klajums par sliktu nebija nācis. Tad tas viss apauga ar krūmiem, kokiem un niedrēm, un ar to viss beidzās. Ja tāds vai līdzīgs laukums tiek izveidots plānotajā vietā, maz ticams, ka tas apaugs ar veģetāciju un kā tāds varētu būt tikpat laba vai pat labāka ligzdošanas vieta tiem pašiem zīriņiem un bridējiem, īpaši tāpēc, ka tā būtu slēgta teritorija, kur nebūtu cilvēku klātbūtnes radīta traucējuma (kā tas diemžēl ir raksturīgi visai Daugavgrīvas dabas lieguma teritorijai).
Bet, atkārtojoties - ar nosacījumu, ka tas paliek tikai smilšu laukums jeb vieta, kur izgāzt smiltis. Dzirdēts, ka dažiem ir bijuši daudz grandiozāki plāni uz šo teritoriju – sākot ar ostas teritoriju paplašināšanu, beidzot ar rekreatīvu būvniecību. Tad es būtu krasi pret šādiem plāniem”.
