"11 gadus vecai meitenei internetā seko pieauguši vīrieši," Latvijas bērnu sociālajos tīklos atklājas šķebinoša aina

“Man pazīstamiem vecākiem desmitgadīgs bērns palūdza izveidot viņam kontu sociālā tīklā “Instagram”. Kā jau normāli vecāki, viņi atteicās to darīt, bet tad sekoja bērna pārliecinoša argumentācija, ka visiem klasesbiedriem tādi ir un viņš vienīgais atpalikušais, kuram tāda nav. Uzzinot par šo diskusiju, mēģināju apturēt izmisušus vecākus no aplama soļa veikšanas un palūdzu nosaukt kaut viena bērna vārdu, kuram ir konts sociālā tīklā. Izpētot kontu, tā sekotājus un saturu, mani pārņēma slikta dūša un satraukums par bērnu – starp bērna sekotājiem bija pieauguši vīrieši, kuri pat neslēpa savu tieksmi uz maziem bērniem un varētu būt pedofili,” savā blogā raksta Ruslans.

11 gadus vecai meitenei internetā seko vīrieši

Ruslans norāda, ka atrast kādu personu sociālajos tīklos pēc vārda un uzvārda neesot grūti.

Konkrētajā gadījumā, kuru Ruslanam kā piemēru iedevuši paziņas-vecāki “Instagram” konts piederējis kādai 11 gadus vecai meitenei.

Izpētot meitenes aktivitātes tīmeklī, blogeris secinājis, ka viņas profils izveidots pirms septiņiem mēnešiem un tajā ievietoti 30 ieraksti.

Saturā lielākoties atrodami pašportreti, “bumerang” video un divas fotogrāfijas kopā ar mammu. Ieraksti netiek papildināti nedz ar tēmturiem, nedz tekstiem.

Būtiska ir informācija par meitenes sekotāju loku, proti, Ruslans aprēķinājis, ka 11 gadus vecai meitenei no Latvijas ir 94 sekotāji, no kuriem 62% ir pieaugušie, 35% - vienaudži un 3% - korporatīvie konti.

No sievietēm sekotājām 49% ir pieaugušās, bet 51% ir vienaudzes. Citās valstīs dzīvojošās sievietes sekotājas sastāda 8%.

Taču patieso satraukumu Ruslanam sagādāja sekotāju-vīriešu statistika.

Atklājies, ka 81% no vīriešiem, kuri seko šīs mazās meitenes aktivitātēm internetā, ir pieaugušie un tikai 19% vienaudži.

“69% no vīriešiem sekotājiem ir no ārzemēm, tātad personīgi nav pazīstami ne ar meiteni, ne ar ģimeni. 19% no vīriešu sekotāju kontiem satur neslēptu seksuālu raksturu. Meitenes kontā nav nekas saturīgs, kas varētu interesēt pieaugušo cilvēku, bet vīrieši tam seko,” spriež Ruslans.

Vīriešu profilos nepiedienīgi foto ar bērniem

Īpašu uzmanību savā bloga ierakstā Ruslans pievērš kādam sekotājam (pieaugušam vīrietim), kura personīgais “Instagram” konts čum un mudž no pagalam neadekvāta un jautājumus raisoša satura.

“Starp tām nepilngadīgās meitenītes peldkostīmos, atplēstām kājām un atkailinātām krūtīm. Pētot meitenes draudzeņu kontus, pamanīju, ka viņš seko arī tām un ir nosūtījis “bučas”, mēģinot iesaistīties sarunā. Būtu nepieciešami ļoti spēcīgi argumenti, lai neuzskatītu šo vīrieti par pedofilu,” raksta Ruslans.

Pārējos meitenei piesekojušos pieaugušos vīriešus esot bijis grūtāk pārbaudīt, jo to sociālo tīklu konti ir privāti (tajos nevar ielūkoties tie, kuriem konta īpašnieks nav piešķīris šādu iespēju).

“Pievienoties viņu sekotājiem, lai ielūkotos “aiz slēgtām” durvīm, tiešām nebija nekādas vēlmes, jo jau viņu profila bildes un apraksti, lika noprast uz viņu seksuālām novirzēm,” piebilst Ruslans.

Vecākiem var būt grūti izsekot bērna “dzīvei internetā”

Blogeris norāda, ka starp meitenes sekotājiem kādu laiku esot manīts kāds konts, kura pārvaldītājs aicinājis nosūtīt viņam fotogrāfijas.

Kā profila bilde šim kontam esot bijusi izvēlēta nepilngadīga meitene (bērns jaunāks par 10 gadiem) nepiedienīgā pozā.

Kāds cits konts tikmēr sastāvējis no bildēm ar kādu nepilngadīgu puisi un pieauguša vīrieša kailfoto, kurās viņš bijis redzams ar līdz pusei nolaistām apakšbiksēm.

Abi konti vairs neesot atrodami zem veciem nosaukumiem.

“Pedofili var izmantot bērnu fotogrāfijas pašapmierināšanās nolūkiem, kā arī lejupielādēt un izplatīt tās pornogrāfiskā satura mājaslapā – bērna vecāki par to pat neuzzinās. Pedofili var sazināties ar bērniem ar tiešiem ziņojumiem, mēģinot no viņiem izvilināt kailfoto vai video. Un to visu viņi var darīt bez bērna vecāku ziņas, pat ja tie ir piesekojuši savam bērnam sociālā tīklā,” savā blogā izsakās Ruslans.

Par vecākiem, kuri palīdz bērniem apiet noteikumus:

Saistībā ar konkrēto gadījumu viņš ir uzrakstījis vēstuli minētās meitenes mammai, taču, kā norāda viņš pats: “baidos, ka nezinot, kā lietot sociālos tīklus, viņa to nav izlasījusi.”

Papildus tam puisis iesniedzu divus ziņojumus sociālajiem tīkliem “Instagram” un “Facebook” par vecuma pārkāpumu, reģistrējoties sociālā tīklā, bet pagaidām tie palikuši bez atbildes.

“Līdz ar to bērna profils joprojām pieejams pedofiliem un nekas nav mainījies. Vecākus var uzskatīt par pedofilu palīgiem, jo nereti viņi paši palīdz bērniem izveidot kontus sociālos tīklos un pienācīgi tiem neseko. Vēl lielāks kauns par vecākiem, kuri palīdz bērniem apmānīt sociālos tīklus, kuros ir aizliegts reģistrēties bērniem jaunākiem par 13 gadiem. [...] Jā, visi vēlamies, lai Latvijā viss notiktu likumīgi, bet tai pašā laikā mācām bērniem, kā apiet likumus. Tāpēc negaidiet, ka jaunā paaudze izaugs īpaši likum paklausīgā un nebrīnieties, ja bērni pārkāps Jūsu pašu noteiktos noteikumus mājās,” raksta blogeris.

Iespēju izglītot bērnus un ziņot par pārkāpumiem netrūkst

Latvijā atbildība par bērnu, viņu vecāku un citu audzināšanā iesaistīto personu izglītošanu saistībā ar drošību internetā lielā mērā gulstas uz “Latvijas Drošāka interneta centra” (Drossinternets.lv) pleciem.

Tā vadītāja Maija Katkovska sarunā ar portālu Kasjauns.lv norādīja, ka centra izvērsto darbību var iedalīt trīs veidos – centra organizētā sabiedrības izglītošana; ziņojumu līnija, kurā iespējams ziņot par nelegālu un saturu un pārkāpumiem internetā; uzticības tālrunis pa kuru bērni šādos gadījumos var sazināties ar Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) apmācītiem speciālistiem.

“Sabiedrības izglītošanā par drošību internetā ietilpst dažādu informatīvu materiālu veidošana un izplatīšana. Tie dažādos formātos ir pieejami gan tīmeklī – centra mājaslapā un portālā “Facebook”, gan arī drukātā veidā un ietver sevī padomus bērniem, vecākiem un pedagogiem,” informē centra vadītāja.

Šajā sakarā ir novērota īpaši liela atsaucība no pedagogu puses – saskaņā ar pieejamo statistiku, šī Drossinternets.lv mērķauditorija internetā pieejamo izglītojošo materiālu lejupielādējusi ap 7000 līdz 8000 reizēm.

Finansējumu šādu materiālu izstrādei piešķir gan Eiropas Savienība (50%), gan arī valsts (50%).

“Otrais centra darbības virziens ir speciālas ziņojumu līnijas izveide un uzturēšana. Tā ir pieejama centra mājaslapā un dod iespēju ziņot par internetā, sociālajos tīklos, atrastu nelegālu saturu un citiem pārkāpumiem, tostarp arī konkrētajā bloga ierakstā aprakstītajiem materiāliem, kurus var traktēt kā bērnu pornogrāfiju, jo fotogrāfijas ar bērniem neadekvātās pozās, pavisam iespējams, tapušas pēc pieaugušu personu iniciatīvas. Jāpiebilst, ka šajā sakarā centram ir sadarbības līgums ar Valsts policiju – izskatām ziņojumus, izvērtējam tos un vajadzības gadījumā ziņojam policijai, tādējādi cenšoties atvieglot likumsargu darbu,” turpina Katkovska.

Vadītāja arī atklāj, ka centram nepieciešamības gadījumā ir iespējas tiešā veidā kontaktēties ar “Instagram”, “Facebook” un citu sociālo tīklu administrācijām ar kuru starpniecību iespējams salīdzinoši ātri uziet apšaubāmu saturu, dzēst to un vērsties pret tā ievietotājiem/izplatītājiem.

Lai informētu sabiedrību un pievērstu cilvēku uzmanību šai problemātikai, centrs ikdienā izvērš arī speciālas sociālās kampaņas:

50% bērnu uzticības tālruņa sūdzību ir par nevēlamu komunikāciju

Kā jau minēts, centra trešais darbības virziens ir VBTAI piesaistīšana bērnu drošības veicināšanai internetā, izmantojot inspekcijas uzticības tālruni.

Zvanot uz telefona numuru: 116111 bērnam ir iespēja runāt ar speciāli apmācītu VBTAI darbinieku.

Drossinternets.lv vadītāja atklāj, ka aptuveni 50% gadījumos bērni sūdzas tieši par nevēlamu komunikāciju, tostarp arī internetā/sociālajos tīklos.

“Papildus sūdzībām par vienaudžu komunikāciju sociālajos tīklos, šeit ir ietverti arī gadījumi, kuros bērni ir saņēmuši neadekvātas prasības no pieaugušām personām,” piebilst Katkovska.

Vecāki bieži vien nevēlas iedziļināties problemātikā

Pēc centra vadītājas teiktā, noprotams, ka sagatavotie izglītojošie materiāli un citi pasākumi sasniedz dzirdīgas ausis bērnu un pedagogu vidū, taču, atbildot uz Kasjauns.lv jautājumiem par vecāku iesaisti izglītošanas procesā, Katkovska neslēpj – situācija nav gluži apmierinoša.

“Sasniegt un izglītot bērnu vecākus līdz šim ir bijis gana grūti, turklāt tā tas ir gan Eiropā, gan pasaulē kopumā. Mēģinām rīkot speciālas kampaņas, sapulces un citus pasākumus skolās, taču atsaucība no vecākiem bieži vien izrādās neliela – vecāki nevēlas iedziļināties problemātikā. Kā iestāde darām visu iespējamo, taču arī mums ir limitācijas – klauvēt pie katras ģimenes mājokļa durvīm gluži nevaram,” izsakās centra vadītāja Katkovska.

Pilnu Ruslana Antropova bloga ierakstu iespējams lasīt šeit.

"Latvijas drošāka interneta centra" sagatavotie materiāli, ziņojumu līnija un cits saistošais saturs pieejams centra mājaslapā.