Sandra Kalniete: "Bēgļi ir samaksa par Eiropas Savienības ārpolitikas kļūdām"

Kalnietes skatījumā, problēmas, pie kurām ir jāstrādā drošības jomā, EP ir definējis jau pirms laba laika. Pirmās no tām ir saistītas ar ES kopīgo ārpolitiku un drošības politiku, bet nākamie esot jautājumi, kas jāatrisina dalībvalstu līmenī, jo iekšlietas, tieslietas un drošība lielā mērā ir nacionālās lemšanas jautājumi.

Trešais līmenis ir konkrēti saistīts ar Latvijas interesēm EP, skaidro Kalniete. Viņai bija iespēja rakstīt ziņojumu par Eiropas kopējās ārpolitikas un drošības politikas globālo stratēģiju. Darbs pie šī ziņojuma sākās pēc Parīzes teroraktiem. Lielā mērā tas pārvirzīja akcentus no ārpolitikas uz drošības politiku, uz to, kas ES dalībvalstīs būtu jāizdara iekšēji.

"ES dalībvalstis kopā tērē aizsardzībai un drošībai apmēram 50% no tām summām, ko šiem mērķiem tērē ASV. Ja salīdzinām šī budžeta izmantošanas efektivitāti, tad mēs esam apmēram 10% no ASV budžeta līmenī," izteicās politiķe, "katrai ES valstij ir savi iepirkumi, savas standartu sistēmas. Pirmais, ko ES dalībvalstis varētu darīt, nepalielinot izdevumus, ir mēģināt sapludināt savas spējas, kādas mums tagad ir, tostarp arī militārās industrijas standartus. Nedrošības aplis, kas patlaban ir ārpus ES, akūti prasa aizsardzības spēju nostiprināšanu, lai mēs varētu gan aizsargāt ES pilsoņus, gan arī stabilizēt mūsu kaimiņus, jo daudzi apdraudējumi Eiropā ienāk no tām valstīm, kas atrodas aktīvās konflikta zonās."

Kalniete uzsvēra, ka tāpat ir svarīgi izveidot kopīgu ES patvēruma meklētāju datubāzi. "Līdz šim tāda nepastāvēja. Patvēruma meklētājs, kas bija saņēmis atteikumu kādā ES dalībvalstī, varēja doties uz citu valsti un lūgt patvērumu tajā. Faktiski datu apmaiņa starp valstīm gandrīz nenotiek, bet tā ir absolūti nepieciešama. Ne tikai pirkstu nospiedumu datubāze, bet arī apmaiņa ar datiem par cilvēkiem, kas ieceļo un izceļo no ES. Runa ir par pasažieru datu reģistru. Šī datubāze attiektos vispirms uz aviolīnijām, tad uz kuģu līnijām, autotransports un dzelzceļa transports ir tik intensīvi satiksmes līdzekļi, ka diez vai būs iespējams tur uzturēt pasažieru reģistru."

"Man šķiet ļoti nepareizi tas, ka EP pat pēc Parīzes teroraktiem vēl aizvien nav pieņēmis regulu par aviopasažieru datubāzes veidošanu," uzsvēra Kalniete, "daļa EP deputātu joprojām atrunājas ar personas datu aizsardzību."

"Ir ļoti svarīgi, lai tiktu izveidota arī kopīga ES izlūkošanas sistēma. Ir jānodala divi līmeņi. Viens ir tas, kas notiek ES iekšienē, jo pēdējos teroraktus pastrādāja personas, kas jau ir dzimušas un izaugušas ES valstīs. Vairāki teroristi ar interneta starpniecību ir rekrutēti no ārvalstīm ar stipru ideoloģisku motivāciju. Otrs ir zināt, kas notiek teroristu organizācijās, kas atrodas ārpus ES teritorijas. Nacionālās izlūkošanas institūcijas jau šobrīd apmainās ar informāciju, bet tas galvenokārt notiek uz brīvprātīgas vienošanās pamata, tas nav saistoši. Ja tiktu izveidota vienota Eiropas līmeņa aģentūra, līdzīga Eiropolam, šis process tiktu jūtami atvieglots un padarīts efektīvāks," uzskaitījumu turpināja Kalniete.

"Tāpat ir jautājumi, kuru risināšana droši vien prasīs vēl daudz lielāku politisko gribu. Tā ir ES ārējās robežas apsardzība. Latvijai tā ir ļoti svarīga problēma. Situācijā, kad ir gandrīz aiztaisīts un kontrolēts Balkānu migrācijas ceļš, atkal ir aktivizējusies migrācija no Lībijas uz Itāliju, arī Baltijas valstis nevar justies pasargātas, jo bēgļi no Turcijas var mēģināt doties pāri Melnajai jūrai un tālāk cauri Ukrainai uz ES un sasniegt Baltijas valstis. Ja paskatāmies, kas notika Somijā, Norvēģijā un Zviedrijā, kur nelegālo bēgļu plūsmas nāk no Krievijas un šķērso augstas militārās kontroles pierobežas apgabalus, tas rada jautājumu, vai šo bēgļu plūsmu virzīšanā nav iesaistīti oficiāli Krievijas dienesti ar mērķi destabilizēt stāvokli ES. Vienošanās izstrāde par ES ārējās robežas apsardzi notiek pārāk lēni," teica deputāte.