Ogrē pēc spraigas pakaļdzīšanās aizturētu vīrieti notiesā par 1992. gadā nozagtu aitu

Apsūdzētais no soda gan atbrīvots, turklāt viņa atrašanās vieta Latvijas varas iestādēm nav zināma kopš 1993.gada.

Publiski pieejamā spriedumā teikts, ka 1992.gada 20.septembra vakarā vīrietis kopā ar diviem biedriem ieradās Suntažos, kur no ganībām mēģināja nozagt aitu 11000 rubļu (78 eiro) vērtībā. Vīrieši aitai atkabināja ķēdi no kakla siksnas, taču notikuma vietā tika aizturēti.

Prokurore tiesas sēdē bija iesniegusi grozītu apsūdzību, no kuras izslēgta kvalificējošā pazīme - zādzības izdarīšana lielos apmēros.

Prokurore tiesā norādījusi, ka kopš 1993.gada personas atrašanās vieta nav zināma un par viņu nav ziņu nevienā no valsts reģistriem. Valsts policija informējusi, ka kopš 1993.gada vīrietim nav tiesiskā statusa. Tāpat nav reģistrēts neviens notikums, kas būtu ar viņu saistīts, taču tiek pieļauta viņa atrašanās Krievijā.

No spriedumā atspoguļotajām aitas īpašnieka un viņa divu kaimiņu liecībām izriet, ka garnadžu aizturēšanā izmantoti šaujamieroči.

Aitas īpašnieks liecībās paskaidrojis, ka 20.septembra vakarā viņš ievērojis uz lielceļa apgriežamies vieglo automašīnu un to, ka uz viņa aitām pļavā tiek spīdināta gaisma.

Cietušais piezvanījis kaimiņam, bet sievai savukārt licis zvanīt iecirkņa inspektoram. Cietušais ir mednieks, tāpēc paņēmis līdz savu medību bisi.

Abi kaimiņi satikušies un redzējuši, ka uz ceļa atradusies automašīna "Žigulis", kā arī dzirdējuši uz lauka blējam aitu.

Cietušais prožektoru pavērsis uz lauku un ieraudzījis trīs vīrus, kuri apgūlušies zemē. Viens no vīriešiem turējis aitu pie galvas, otrs - aiz kājām, bet trešais bijis turpat pie mājlopa. Aitas saimnieks paņēmis bisi, iesaucies: "Stāt!", un izšāvis gaisā.

Divi no pārsteigtajiem vīriešiem jau bez aitas metušies bēgt, bet trešais palicis guļam zemē. Cietušais skrējis pakaļ abiem bēgļiem, bet cietušā kaimiņš palicis pie gulošā vīrieša. Skrienot abi bēgļi ielēkuši grāvī, kur viens no viņiem palicis zālē, bet otrs izlēcis no grāvja un skrējis pa tīrumu.

Aptuveni 200 metru no notikuma vietas dzīvojis vēl viens aitas īpašnieka kaimiņš, kurš dienējis zemessardzē. Sapratis, ka divatā nevarēs noķert zagļus un cerībā, ka zemessargs ir dzirdējis šāvienus, saucis viņu palīgā. Pēc pāris minūtēm cietušais dzirdējis, ka zemessargs nāk no mājas gar meža malu, jo bija dzirdami automāta šāvieni.

Pa to laiku aitas īpašnieks meklējot bēgļus uzskrējis virsū vienam no zagļiem, kurš slēpies garajā zālē.

"Nozagtā aita no pārējām esot bijusi vislielākā, svērusi 60 kilogrami, un tās vērtība bija 11 000 rubļi. Aitai nekas netika nodarīts," teikts tiesas spriedumā minētajā cietušā liecībā.

Zemessarga liecībās teikts, ka 20.septembra vakarā viņš izdzirdējis netālu no savas mājas šāvienus, un izdzirdējis, ka viņu sauc aitas īpašnieks, kā arī redzējis prožektora spīdināšanu.

Viņš paņēmis automātu un skrējis gar meža malu pāri tīrumam pie kaimiņa līdz dzirdējis kādu skrienam uz viņa pusi.

Ņemot vērā, ka zemessargs nezināja vai skrējējs ir apbruņots, viņš vairākas reizes izšāvis gaisā. Tad sastapts aitas īpašnieks, kurš bija atradis grāvī slēpušos garnadzi. Zemessargs aizturēto vīrieti pievedis pie automašīnas, kur jau atradies cits kaimiņš kopā ar vēl vienu aizturēto.

Arī aitas īpašnieka otra kaimiņa liecības bija līdzīgas aitas īpašnieka paskaidrojumiem.

Tiesa ņēma vērā, ka pēc noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas ir pagājuši daudzi gadi, un lietā nav ziņu par to, ka apsūdzētais būtu izdarījis jaunus noziedzīgus nodarījumus. Vienlaikus tiesa neatstāja bez ievērības arī to, ka apsūdzētais izvairījies no tiesas, tādēļ lietas iztiesāšana ilgstoši nav tikusi pabeigta.

Tiesa atzinusi, ka konkrētajā gadījumā ar noziegumu nav radīts tāds kaitējums, lai vajadzētu piespriest kriminālsodu, un krimināltiesisko attiecību taisnīgs noregulējums ir iespējams bez soda piemērošanas.

Ņemot vērā iepriekšminēto vīrietis, kurš nozieguma brīdī bija nepilngadīgs tiesa atzina par vainīgu zādzībā, taču atbrīvoja no soda.

Zagļa biedri jau sen kā notiesāti un spriedumi stājušies spēkā.