Puse no šogad ugunsgrēkos mirušajiem bijuši neuzmanīgi smēķētāji
Latvijā šogad ugunsgrēkos gājuši bojā 74 cilvēki un gandrīz puse miruši neuzmanīgas smēķēšanas dēļ, šodien konferencē par iedzīvotāju izglītošanu ugunsdrošības jautājumos pastāstīja Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieka vietnieks Kristaps Eklons.
74 bojāgājušie ir milzīgs cilvēkresursu un ekonomiskais zaudējums priekš tik mazas valsts kā Latvijas, norādīja Eklons.
Lai arī sabiedrībā valda stereotipi, ka traģiskie ugunsgrēki pārsvarā notiek naktī, VUGD informācija liecina par pretējo - 53 cilvēki gāja bojā laikā no plkst.8 līdz 22.
Aptuveni 45 bojāgājušie bija vecāki par 60 gadiem. 30 mirušie bija bez noteiktas dzīvesvietas vai trūkumcietēji, tomēr Eklons sliecas domāt, ka šādu mirušo skaits patiesībā ir vēl lielāks. Eklons atzina, ka VUGD ir ierobežotas iespējas par ugunsdrošības jautājumiem uzrunāt šo sociālo grupu, taču šāds traģisks rādītājs apliecina ekonomikas ietekmi uz traģiskiem ugunsgrēkiem.
"Ja būs labāk attīstīta ekonomika, tad būs mazāk trūkumcietēju, jo viņiem šobrīd ir domas tikai par to kā izdzīvot. Tajā pašā laikā es aicinātu iedzīvotājus būt uzmanīgiem un uzrunāt par drošību šādus cilvēkus," uzsvēra VUGD priekšnieka vietnieks.
Par pašu dramatiskāko un pārsteidzošāko rādītāju Eklons minēja faktu, ka 35 cilvēki gāja bojā smēķēšanas dēļ. "Latvijas klasika - guļ dīvānā un neuzmanīgi smēķējot aiziet bojā. Aizdegas porolons, rodas zilskābe un cilvēk ieelpojot to iet bojā," norādīja Eklons.
Ugunsdzēsēju praksē ir bijuši gadījumi, kad smēķētājs miris dīvānā izdegot tikai nepilnam kvadrātmetram.
Pagājušā gadā ražošanas ēkās izcēlās 174 ugunsgrēki un to īpašniekiem attieksme pret ugunsdrošību ir kā bezpajumtniekiem, šodien konferencē par iedzīvotāju izglītošanu ugunsdrošības jautājumos pastāstīja Kristaps Eklons.
2015.gadā ražošanas ēkās arī izcēlās 174 ugunsgrēki, bet 2014.gadā reģistrēti 232 ugunsgrēki.
"Šeit mēs varam runāt par attieksmi un pieeju ugunsdrošības jautājumos. Tas ko redzam objektos ir kaitniecība pašiem pret sevi, šajos objektos dzīvo kā uz pulvera mucas un attieksme ir gluži kā bezpajumtniekiem - dzīvot no šodienas līdz rītdienai nedomājot par nākotni," uzsvēra Eklons
Eklons brīnās, ka Latvijā tiek būvēti miljoniem eiro vērtas ražotnes, taču tikai uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi gadījumi, kad ražotnēs ieguldīti pāris desmiti tūkstoši eiro efektīvas ugunsdrošības sistēmas izveidošanai.
Eklons konferencē arī vērsa uzmanību uz kūlas ugunsgrēku lielo skaitu Latvijā. Šogad reģistrēti 2253 šādi ugunsgrēki. Kolēģi ārvalstīs brīnās par šādiem ugunsgrēkiem, jo viņiem tur vienkārši šādas ugunsnelaimes nav. Piemēram, Zviedrijā šādi ugunsgrēki beidzās pirms 20 gadiem.
Kūlas ugunsgrēku iemesli ir attieksmes un ekonomikas jautājums, proti, ja zemnieks varēs atļauties iegādāties zāles pļāvējus pļavu appļaušanai, tad šo ugunsgrēku skaits krasi samazināsies. "Tā ir ekonomika, jo kad katram zemniekam būs zāles pļāvējs un benzīns, tad kūlas ugunsgrēku skaits krasi samazināsies," uzsvēra Eklons.
Šogad dēļ mitrā pavasara kūlas ugunsgrēku skaits bija samērā neliels, tāpēc Eklons gaida vai sabiedrības attieksmē būs vērojams uzlabojums, ja nākamais pavasaris būs ar sausiem laikapstākļiem.
