Marijas ielas grausta liktenis varētu tikt izšķirts nākamā gada sākumā

Burovs pastāstīja, ka patlaban saistībā ar šo graustu noformēts viens administratīvais akts par piespiedu sakārtošanu, ko pārsūdzējis viens no diviem mājas īpašniekiem. Līdz februāra sākumam īpašniekiem pašvaldībā jāiesniedz tehniskās apsekošanas, arhitektoniski mākslinieciskā izvērtēšanas un citu pārbaužu rezultāti, pēc tam veicot arī nepieciešamos sakārtošanas darbus.

Darba uzdevums, kā skaidroja Burovs, jau ir saskaņots ar pašvaldību, un tehniskās apsekošanas termiņš ir nākamā gada janvāris, pēc kā varēs spriest par nama nākotni.

"Patlaban notiek ēkas diagnostika un tad varēsim bez emocijām, pragmātiski izvērtēt, vai iespējams namu saglābt un atjaunot, vai arī lietderīgāk būtu pieņemt radikālāku lēmumu par nama demontāžu. Demontāža var notikt tikai pēc Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas atļaujas, lai gan mājas arhitektoniskajā inventarizācijā var tikt norādīts uz atsevišķiem elementiem, kurus ēkas demontāžas laikā būs jāsaglabā. Tagad jāgaida ir divi mēneši," teica Burovs.

Taču viņš piebilda, ka, saņemot nepieciešamos dokumentus, pašvaldība nevilcināsies. "Nedrīkst sēdēt un gaidīt. Ja īpašnieki nav spējīgi kaut ko izdarīt, un pagaidām viss par to liecina, tad droši vien Rīgas pašvaldība varētu sākt piespiedu sakārtošanas darbus. Taču pašvaldība neveiks pilnīgu sakārtošanu par saviem resursiem, kam vajadzētu simtus tūkstošus vai miljonus eiro," piekodināja Burovs.

Patlaban namam ir veikti konservācijas darbi, un pēc ekspertu atzinumiem māja ir droša un tai garām drīkst pārvietoties. Neskatoties uz to, pašvaldība lūgusi izveidot aizsargjumtu un tuneli, taču īpašnieki diskutē un saka, ka viņiem neesot naudas. "Kā var pateikt par īpašniekiem, kuriem pieder vairāki īpašumi, ka viņiem nav naudas - pagaidām izskatās, ka viņi abi vai viens no viņiem nevēlas ieguldīt savu naudu. Ja tas nebūs izdarīts, tad droši vien nekavējoties pašvaldība to izdarīs pati. Tas būs skaidrs šajā nedēļā," teica Burovs.

Viņš skaidroja, ka, neskatoties uz veiktajiem konservācijas darbiem, māju par drošu var uzskatīt uz dažiem mēnešiem, un tad pavasarī atkal vajadzētu atgriezties pie šīs mājas tehniskā stāvokļa apsekošanas. "Nevar zināt, kā daži fasādes elementi reaģēs uz dažādajiem laika apstākļiem. Taču pašlaik fasāde ir droša," atzina Burovs.

Komitejas priekšsēdētājs piekodināja, ka par visu, kas notiek ar Marijas ielas graustu, ir atbildīgi tā īpašnieki. Pašvaldība jau īpašniekiem piemērojusi paaugstināto nodokļu likmi - 488 eiro vietā viņi gadā maksā vairāk nekā 17 000 eiro.

Kā liecina Zemesgrāmatā pieejamā informācija, ēka pieder 1939.gadā dzimušajai Ludmilai Baumanei un Igaunijas pilsonim Tomasam Tolam. Uz Tola vārda īpašumtiesības reģistrētas kopš 1997.gada augusta, savukārt Baumane par otru nama īpašnieci atkārtoti kļuva 2015.gada nogalē, stājoties spēkā atcēlēja līgumam par nekustamā īpašuma pirkuma līguma labprātīgu atcelšanu. Baumane savu īpašumu iepriekš bija pārdevusi SIA "Ģertrūdes biznesa centrs".

Jau ziņots, ka Rīgas domes Īpašuma departaments 1.novembrī sāka vidi degradējošas būves Marijas ielā 6 piespiedu sakārtošanu, jo ēkas īpašnieki nav veikuši domes noteiktos pasākumus ēkas stāvokļa uzlabošanā. Pie ēkas fasādes tiek uzstādītas sastatnes, lai būtu droša gājēju un transporta kustība.

Ēka jau vairāku gadu garumā ir izpelnījusies Rīgas slavenākā grausta nosaukumu. Īpašumu veido zemes vienība 1432 kvadrātmetru platībā, uz kuras atrodas piecstāvu dzīvojamā ēka un pagrabs zem pagalma. Tā ir klasificēta kā B kategorijas vidi degradējoša būve un to īpašniekiem ir piemērota paaugstinātā nekustamā īpašuma nodokļa likme. Visus piespiedu darbu izmaksas segs kopīpašnieki proporcionāli to īpašumā esošajām domājamām daļām.