Pērn Latvijā reģistrēti aptuveni 600 politiski motivēti kiberuzbrukumi
2016.gadā Latvijā reģistrēti aptuveni 600 politiski motivēti kiberuzbrukumi, šodien Briselē bāzētās domnīcas "Eiropas draugi" organizētajā ikgadējā drošības politikas samitā norādīja Latvijas Ārlietu ministrijas (ĀM) parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica (V).
ĀM sacīja, ka domnīcas samits šogad veltīts Eiropas kaimiņattiecībām un drošībai Eiropā, tās austrumos un dienvidos. Parlamentārā sekretāre uzstājās samita pirmajā sesijā, kuras uzmanības lokā bija kiberdrošības jautājumi, Eiropas dialogs ar Krieviju, hibrīddraudi un citi 21.gadsimta drošības izaicinājumi.
Kalniņa-Lukaševica norādīja, ka arī Baltijas valstis jau labu laiku saskaras ar politiski motivētiem kiberuzbrukumiem valdību tīkliem un masu medijiem. Kā piemēru parlamentārā sekretāre minēja "Cert.lv" publicētos datus, kas liecina, ka 2016.gadā Latvijā reģistrēti aptuveni 600 000 kiberincidenti, no kuriem aptuveni 3000 bija augstas prioritātes riska incidenti. Savukārt politiski motivēti kiberuzbrukumi, saskaņā ar "Cert.lv" aplēsēm, pagājušā gadā bija aptuveni 600.
Uzrunā Kalniņa-Lukaševica uzsvēra, ka, domājot par drošības situāciju un lūkojoties austrumu virzienā, notikumi liek vispirms domāt par hibrīdraudu iespējamību un kiberuzbrukumiem. "Šodien kiberuzbrukumi kļūst arvien daudzšķautņaināki un mēroga ziņā plašāki. Tāpat kiberuzbrukumi tiek aizvien aktīvāk pielietoti politisku mērķu sasniegšanai, kas liek raudzīties uz kiberdrošību kā aktuālu drošības izaicinājumu valstīm un sabiedrībām," pauda politiķe.
ĀM parlamentārā sekretāre vērsa uzmanību, ka dažādu ietekmes līdzekļu kombinācijas, tai skaitā, kiberuzbrukumi, informācijas kampaņas, hibrīddraudi, ko pieredzējām Ukrainā, ir novērojamas arī Eiropā. Krievijas pielietotās hibrīdās metodes rada nedrošību un neprognozējamību drošībai Eiropā un ārpus tās robežām.
"Latvija un Igaunija ir līderes spēju attīstīšanā un izturētspējas palielināšanā iepretim kiberuzbrukumiem. Rezultātā mēs esam radījušas vienu no labākajām kiberdrošības sistēmām pasaulē," uzsvēra Kalniņa-Lukaševica.
Pēc viņas teiktā, Baltijas valstu pieredze ilgstošā laikā ir veidojusi plašu izpratni par hibrīddraudu nopietnību. Cīņā ar hibrīdo apdraudējumu izšķiroša nozīme ir izpratnes palielināšanai par to gan valsts un privātajā sektorā, gan sabiedrībā.
Konferencē piedalījās vairāk nekā simts dalībnieku, tostarp Somijas ārlietu ministra īpašais pārstāvis starpniecības jautājumos un Eiropas Miera institūta prezidents Peka Hāvisto, Eiropas Parlamenta deputāte Kati Piri un Lībijas analītiķe, godalgotā žurnāliste un Eiropas jaunā līdere Mērija Fitzdžeralda, kā arī pārstāvji no NATO un citām starptautiskajām organizācijām, uzņēmēji, nevalstisko organizāciju līderi, akadēmiskie eksperti, preses pārstāvji no visas Eiropas.
