Belēvičs nesola ātru veselības nozares atveseļošanos, bet uzlabojumi būšot jau nākamgad

Šorīt intervijā LNT raidījumam "900 sekundes" Belēvičs pauda cerību, ka tuvākajā laikā valstij izdosies sekmīgāk iekasēt nodokļus, līdz ar to summa, ko saņems veselības nozare, varēs būt lielāka par valdības apsolītajiem 35 miljoniem eiro. "Mēs par ar šo naudu panāksim, ka rindas tiks samazinātas, (..) tiks palielināts mediķu atalgojums, tiks papildus pieņemti rezidenti, (..) tiks beidzot izdarīts tas, ko valsts ir solījusi, bet nepilda - bērniem [bezmaksas] zobārstniecība līdz 18 gadiem. Un mums ir papildus vēl jānovirza nauda C hepatīta apkarošanai, jo sabiedrība ir apdraudēta," skaidroja Belēvičs.

Ministrs uzsvēra, ka par naudas novirzīšanu minētajiem mērķiem viņam jau ir panākta vienošanās ar Ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS). "Mums ir vienots redzējums, ka tieši šim tiks nauda novirzīta."

Papildus tam veselības nozarē ir jāuzlabo arī vairāki citi procesi, izteicās ministrs, kā piemērus minot e-veselības ieviešanu un pacientu plūsmas novirzīšanu no universitātes slimnīcām uz citām ārstniecības iestādēm gadījumos, kad diagnozes nav sarežģītas.

Belēvičs gan atzīmēja, ka veselības aprūpes finansējums ir bijis nepietiekams ļoti ilgu laiku, tāpēc problēmas ir patiesi samilzušas, un nevar gaidīt, ka tās tiks atrisinātas ātri. "Slimība, kas ir ielaista 25 gadu garumā, nevar tikt izārstēta vienā dienā," tēlaini izteicās ministrs, piebilstot, ka "atveseļošanās būs pakāpeniska", taču finansējuma piešķiršanas rezultātā sabiedrībai jau nākamgad vajadzētu just, ka, piemēram, rindas uz veselības aprūpes pakalpojumiem kļūst mazākas, savukārt mediķu algas kļūst lielākas.

Kā ziņots, pašlaik ir aktuāls jautājums par veselības aprūpes nozari un tās finansējumu kopumā. Gadījumā, ja netiks rasti risinājumi veselības aprūpes sistēmas problēmām, nozares darbinieki sola protestus un draud pat ar aicinājumu prasīt Saeimas atlaišanu.

Nākamgad veselības aprūpes nozarei varētu būt paredzēti papildu 35 miljoni eiro reformu sākumam, bet bez plašāka izvērtējuma runāt par lielākiem līdzekļiem pašlaik nav iespējams, žurnālistiem jau iepriekš sacīja Ministru prezidents.

Minētos 35 miljonus eiro šī gada valsts budžetā varētu iegūt, palielinot tā deficītu, pret ko kategoriski iebilst Fiskālās disciplīnas padome. Lai palielinātu budžeta deficītu, Latvijai būs jāsaņem Eiropas Komisiju atļauja.