foto: Ekrānuzņēmums
Kilbloka asi kritizē profesori Ancāni, kura norādīja uz "bezcerīgo un nevarīgo obligāto literatūru"
Kilbloka šādu analīzi nosauca par “anekdoti” un apšaubīja profesores Ancānes profesionalitāti.
Sabiedrība
2017. gada 17. oktobris, 13:11

Kilbloka asi kritizē profesori Ancāni, kura norādīja uz "bezcerīgo un nevarīgo obligāto literatūru"

RīgaTV 24

"Mums literatūrā ir spēcīgu varoņu trūkums. Piemēram, mums ir Lāčplēsis, kurš patiesībā ir mītisks varonis, kuram īsti neveicas. Lai arī viņam nāk palīgā Laimdota un Spīdola, viņš ar to cīņu galā netiek un kaut kur zem ūdeņiem cīnās un cīnās," profesore, Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedras un klīnikas vadītāja Gunta Ancāne apgalvoja RīgaTV 24 raidījumā "Dienas personība ar Veltu Puriņu".

Izdevniecības „Zvaigzne ABC” valdes priekšsēdētāja Vija Kilbloka raidījumā “Preses Klubs” šādus izteikumus vērtēja skarbi: “Tā ir smaga, smaga profesionālā deformācija.”

Profesore Ancāne pēdējā laikā smagi kritizējusi Latvijas izglītības sistēmu. Viņu neapmierina tas, ko bērniem māca literatūras stundās. “Mēs bērniem daudz mācām darbus no 19. gadsimta un 20. gadsimta sākuma, bet tomēr būtu jāskatās, lai tas īpatnējais svars ar veiksmīgajiem cilvēkiem un varoņiem būtu lielāks,” norādīja Ancāne.

foto: Ekrānuzņēmums
Kilbloka šādu analīzi nosauca par “anekdoti” un apšaubīja profesores Ancānes profesionalitāti.

Profesore kā piemērus minēja Lāčplēša un Sprīdīša varoņus, kuri, viņasprāt, nav pietiekami spēcīgi varoņi. Profesore Ancāne, piemēram, uzskata, ka Sprīdītis neizturas vīrišķīgi: “Ceļojot pa pasauli un ieraugot princesi, tā vietā, lai viņš savaldzinātu šo spītnieci tā, kā to darītu spāņu un itāļu džentlmeņi, viņš nobīstas un nosauc viņu par kaprīzu. Viņš neredz šajā princesē nekādas sievišķīgas īpašības. Viņš neskatās kā pieaudzis vīrietis un, kā jau mazs zēns, atgriežas mājās.”

Kilbloka šādu analīzi raidījumā “Preses Klubs” nosauca par “anekdoti” un apšaubīja profesores Ancānes profesionalitāti. “Tā ir smaga, smaga profesionālā deformācija. Būtu labi, pirms runāt, paskatīties, kas notiek skolās, kas tiek bērniem šobrīd mācīts, ko bērni lasa,” norādīja izdevēja. Viņa ir pārliecināta, ka drīzāk būtu jādiskutē par to, kā bērnos radīt lasītprieku.

“Tas, par ko patiešām vajadzētu uztraukties, ir bērnu lasītprasmes veicināšana caur lasītprieku. Tad vairs nav runa par to, kas ir jālasa, kādā līmenī jālasa, bet gan par mīlestību uz lasīšanu. Nav vajadzīgs tas, ko profesore minēja kā varoņu literatūru. Ir vajadzīgs tas, ko bērns grib un kas viņu aizrauj,” pauda Kilbloka.