Latvijas zaudējumi no demontētā Mažeiķu-Reņģes sliežu posma sasniedz pat 150 miljonus eiro

"Atceramies, ka 2008. gadā mums sākās ekonomiskā krīze, un Lietuva to krīzi padziļināja. Mums radās zaudējumi valsts budžetā, radās bezdarbnieki, kuri nemaksāja nodokļus, bet mēs viņiem maksājām kā bezdarbniekiem.

Tā kā tas viss ir jārēķina klāt, cik mēs maksājām par naudu, ko mums nācās aizņemties," uzskata transporta nozares eksperts, RISEBA prorektors Igors Gaurs. Tagad mūsu valstij jāveic skrupuloza zaudējumu uzskaite un nav jābaidās piestādīt rēķinu, uzskata eksperts. Par aptuveni pusotru līdz diviem miljoniem tonnu nepārvadātu kravu gadā no Mažeiķu rūpnīcas, klāt pieliekot arī citus zaudējumus. 

"Tautsaimniecībai tas ir svarīgi. Ne tik ļoti, lai Lietuva tiktu sodīta, nevienam Latvijas iedzīvotājam no tā ne silts, ne auksts, ka Lietuvai uzlikts sods 30 miljoni, nē, tas nav aktuāli. Mums ir svarīgi kompensēt šos zaudējumus, kas radīti Latvijas tautsaimniecībai par šiem deviņiem gadiem un atjaunot sliedes," norāda arī Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Edgars Tavars.

VAS "Latvijas Dzelzceļš" gatavojas aprēķināt šajos deviņos gados radušos zaudējumus un negūto peļņu un piestādīt Lietuvai rēķinu. Skaidrošanās var vilkties pat gadiem, tomēr Latvijas pārstāvji ir pilnīgi pārliecināti, ka agri vai vēlu lietuviešiem būs jāsamaksā. "Ja skatāmies kopā - dzelzceļš, osta un jūras transports, tas ieguvums Latvijai varētu būt astoņi līdz deviņi eiro par tonnu. Tātad uz vienu miljonu tonnu, kas ir piesaistīts, tas ir astoņi līdz deviņi miljoni eiro ieņēmumi. Tas būtu tas, kas paliek Latvijas valstī," saka "Latvijas Dzelzceļš" valdes loceklis Aivars Strakšas. 

"Latvijas Dzelzceļā" skaidro, ka lēmums par sliežu nojaukšanu, visticamāk, bijis politisks un tas pieņemts, lai dotu iespēju pelnīt "Lietuvas Dzelzceļam" un Klaipēdas ostai. "Protams, ka Lietuva ir ļoti agresīva savu interešu aizstāve. Tik agresīvs nav neviens, ja skatāmies mums apkārt. Pat, lai kā ir bijis ar Krieviju, sliedes viņi nav jaukuši mūsu virzienā. Bet primārais, kāpēc viņi noņēma sliedes, bija tas, ka 2006. gadā "Orlens", nopērkot Mažeiķu rūpnīcu, uzsāka sarunas ar Latviju par to, ka daļu varētu eksportēt caur Latviju, Rīgas ostu," norāda Strakšas.

Latvija vairākkārt aicināja Lietuvu atjaunot dzelzceļa posmu, tomēr vairāk par solījumiem to darīt tā arī nekas nenotika. Lietuva turējās pie pozīcijas, ka 2008. gadā šo posmu nevarēja izmantot, jo tas bija novecojis. Latvijas pusei neesot bijušas citas rīcības iespējas, kā vien vērsties Eiropas Komisijā un pie izdevības runāt ar kaimiņvalsts politiķiem par situācijas risinājumu. Tomēr paši lietuvieši esot izpļāpājušies. "Varšavā Lietuvas premjers publiski medijiem paziņoja, ka ir piedāvājis vienošanos poļu kompānijai - labākus tarifus apmaiņā pret to, lai neuzstāj uz šo sliežu atjaunošanu. Šajā brīdī viss bija skaidrs," atklāj Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Edgars Tavars.

Un šonedēļ sekoja arī Eiropas Komisijas lēmums, ka lietuviešiem jāmaksā sods - nepilni 28 miljoni eiro, turklāt jāatjauno arī noārdītās sliedes. Lietuvā par šo tēmu runā nelabprāt. Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite jau paziņojusi, ka Mažeiķu-Reņģes sliežu ceļa noārdīšana nodarījusi kaitējumu Lietuvai un tajā vainojama iepriekšējo valdību iecietīgā attieksme pret uzņēmumu "Lietuvas Dzelzceļš". Lietuvas premjers Sauļus Skvernelis aicinājis nesteigties ar prognozēm un gatavoties tiesai. Tāda ir arī Lietuvas Satiksmes ministrijas nostāja. "Tas ir mantots jautājums no vecās "Lietuvas Dzelzceļa" administrācijas un var teikt, ka gaidījām šādu lēmumu agrāk vai vēlāk.

"Lietuvas Dzelzceļa" vadībai ir ļoti rūpīgi un ar juristu palīdzību jāizanalizē visi argumenti, kas ir Eiropas Komisijas lēmumā. Lai ietu uz Eiropas tiesu, protams, jāiet ar ļoti labi sagatavotu apelāciju. Es domāju, ka "Lietuvas Dzelzceļš" vēl nesteigsies ar šāda lēmuma pieņemšanu un viņiem tam ir divi mēneši laika," saka Lietuvas satiksmes viceministrs Ričards Degutis.

Tikmēr Latvijas Satiksmes ministrija jau atzinusi, ka sliežu ceļa posma atjaunošana būtu ekonomiski izdevīgs projekts visām iesaistītajām pusēm. Rīgas ostai tas būtu ievērojams kravu pieaugums - divi miljoni tonnu gadā, bet dzelzceļam aptuveni divi līdz trīs sastāvi dienā. 

Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīca gadā pārstrādā deviņus miljonus tonnu naftas produktu. Liela daļa no tiem vēsturiski tika eksportēti gan caur Rīgas, gan Klaipēdas ostām. 2008. gadā Mažeiķu naftas pārstrādes uzņēmumu iegādājās Polijas naftas koncerns "Orlen", un drīz pēc tam lietuvieši, aizbildinoties ar slikto sliežu stāvokli, slēdza posmu no Mažeiķiem uz Reņģi. Vēlāk sliedes šajā posmā tika demontētas vispār, līdz ar to arī kravu plūsma uz Rīgas ostu apstājās.