Valsts aparātā strādājošo skaitu plāno samazināt un esošajiem pacelt algas

Reformu plāna mērķis ir efektīva, atbildīga un elastīga valsts pārvalde. Tāpat ar reformu plānu paredzēts sasniegt mērķi, ka aug sabiedrības apmierinātība ar valsts pārvaldes sniegumu, darba vietu skaits valsts budžeta iestādēs, salīdzinot ar kopējo darba vietu skaitu Latvijā, nepieaug vai turpina samazināties, kā arī pieaug valsts pārvaldē nodarbināto konkurētspēja un produktivitāte.

Valsts pārvaldes reformu plāns piedāvā desmit reformu virzienus, kuri tiks īstenoti sazobē viens ar otru. Reformu virzieni izstrādāti, analizējot valsts pārvaldes funkcijas un procesus, cilvēkresursus, problēmas un sabiedrības vajadzības trijās dimensijās - ekonomija, lietderība un efektivitāte. Citskovskis atzina, ka reformu plāns attieksies tikai uz Ministru kabinetam pakļautajām iestādēm, bet neattieksies uz pašvaldībām, pašvaldību kapitālsabiedrībām un valsts kapitālsabiedrībām. Tiesa, Valsts kanceleja aicina reformu plānā ietvertos principus ieviest arī pašvaldībās.

Viens no reformu plāna virzieniem ir nodarbināto skaita samazināšana valsts pārvaldē. Valsts kanceleja rosina likvidēt lielāko daļu vakanto amata vietu, iesaldēt jaunu amata vietu veidošanu, kā arī trīs gadu laikā tiešajā valsts pārvaldē samazināt darbinieku skaitu par aptuveni 6%, proti, no 58 000 nodarbināto patlaban līdz 54 500 nodarbinātajiem 2020.gadā.

Citskovskis skaidroja, ka tā nebūs mehāniska štata griešana, bet gan tiks mainīts veids, kādā valsts pārvalde strādā un nodrošina pakalpojumus iedzīvotājiem.

Tāpat reforma paredz pakāpeniski ieviest darba sniegumā balstītu atlīdzības politiku un celt atlīdzības līmeni līdz 80% no darba samaksas privātajā sektorā līdzīgas vērtības amatiem, lai paaugstinātu valsts pārvaldes konkurētspēju un produktivitāti. Atlīdzības sistēmas pilnveidošanā ir nepieciešams pārskatīt darba samaksas mainīgo daļu jeb piemaksas un prēmijas, mazinot to skaitu un apmēru, vienlaikus nodrošinot elastības rīkus iestāžu vadītājiem. Valsts kanceleja aicina apzināties, ka atlīdzības pārskatīšana var tikt īstenota tikai esošo budžeta līdzekļu ietvaros. Daļa algu fonda pieaugumam nepieciešamā finansējuma tiks gūta, īstenojot nodarbināto skaita samazinājumu, kā arī ieviešot obligāto ikgadējo efektivitātes ietaupījumu.

Reformas mērķis ir arī nodrošināt lētāku un profesionālāku pakalpojumu sniegšanu. Sākotnēji ieteicams veikt procesu mērījumus un to standartizēšanu, atsakoties no liekajām darbībām. Balstoties uz mērījumiem, jāpieņem lēmums par ekonomiskāko pakalpojumu sniegšanas modeli, veidojot vienotos pakalpojumu centrus visas valsts pārvaldes vai vismaz viena resora ietvaros vai arī nododot tos ārpakalpojumā, ja tas ir ievērojami lētāk nekā attiecīgās funkcijas īstenošana valsts pārvaldes ietvaros.

"Atbalsta funkciju konsolidācija ir izplatīta ne tikai uzņēmējdarbības vidē, bet arī citu valstu publiskajās pārvaldēs, sniedzot kvalitatīvāku pakalpojumu un samazinot izdevumus. Papildus tam ir jāveic arī mazo un ļoti mazo iestāžu darbības revīzija, lai nodrošinātu visefektīvāko institucionālās pārvaldības modeli. Iestāžu skaita samazināšana ne vienmēr nodrošina būtisku līdzekļu ietaupījumu, taču noteikti padara resora administratīvo vadību daudz vienkāršāku un saprotamāku sabiedrība," teikts reformu plānā.

Reformas mērķis ir arī pilnveidot sistēmu pastāvīgai plānoto izdevumu pārskatīšanai uz institūciju darbības efektivitātes un produktivitātes celšanas rēķina. Valsts budžeta izdevumu pārskatīšana nodrošinās publiskā finansējuma izlietojuma efektivitātes novērtēšanu un veicina iecerēto rezultātu sasniegšanu. Budžeta pārskatīšanas ietvaros ietaupītos resursus vai to daļu iestāde varēs novirzīt resorā nodarbināto atalgojuma paaugstināšanai, jaunu iniciatīvu vai pilotprojektu finansēšanai.

Valsts pārvaldes reformas ietvaros arī iecerēts izveidot jaunu pieeju, lai sagatavotu priekšlikumus horizontālām, komplicētām un prioritārām pārmaiņām un izstrādātu rīcības plānu to ieviešanai un mūsdienīgas pieejas iedzīvināšanai. Projektu komandās tiktu iekļauti eksperti no valsts pārvaldes un, ja nepieciešams, arī no akadēmiskā, nevalstiskā un privātā sektora, kuri savu laiku primāri velta tikai noteiktās reformas izstrādei. Tādējādi priekšlikumi par būtiskajiem valsts attīstības jautājumiem tiktu sagatavoti un rezultāts sasniegts ātrāk, piedāvājumu būtu aprobējušas visas iesaistītās puses un kvalitāte pieaugtu, jo projektu komandās iesaistītie nedalītu uzmanību varētu veltīt konkrētā jautājuma risināšanai.

Lai nodrošinātu iedzīvotājiem un komersantiem pieejamos publiskos pakalpojumus un pilnveidotu to kvalitāti, Valsts kanceleja iesaka izvērtēt pakalpojumu sniegšanas formātu, kā arī biznesa procesu efektivitāti, tai skaitā to transformēšanas iespējas digitālā formātā.

Reforma arī piedāvā virzīties uz tā dēvēto "nulles birokrātiju", kas paredz mazināt normatīvo un administratīvo slogu valsts pārvaldē, koncentrējoties uz tādas politikas izstrādi un auditu veikšanu, kur tiek vērtēta efektivitāte un lietderība, izskausti liekie procesi un regulējums, samazinātas izmaksas.

Valsts kanceleja rosina laikus sabiedrībai skaidrot plānotās izmaiņas un to ietekmi uz Latvijas valstspiederīgo ikdienu, nodrošināt koordinētu, vienotu un savstarpēji papildinošu informācijas sniegšanu un atgriezeniskās saites saņemšanu. Viens no soļiem ir vienotas valsts pārvaldes iestāžu tīmekļvietņu platformas izstrāde, pilnveidojot uz iedzīvotājiem vērstu valsts pārvaldes komunikāciju.

Reformā arī uzsvērta,. ka svarīgi stiprināt valsts pārvaldē nodarbināto kompetences, kā arī attīstīt un pilnveidot tās kompetences, kuras būs kritiski nepieciešamas nākotnē. Valsts kancelejas ieskatā, moduļu mācību cikli dos iespēju nodarbinātajiem pilnveidoties un attīstīties, pievēršot uzmanību talantu vadībai un nākotnes līderiem.

Citskovskis: Straujāku valsts iestāžu štata samazinājumu veicinātu pašvaldību iesaiste šajā procesā

Lai panāktu straujāku valsts iestāžu štata samazinājumu, šajā procesā jāiesaistās arī pašvaldībām, žurnālistiem sacīja Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.

Valsts kancelejas izstrādātajā valsts pārvaldes reformu plānā rosināts trīs gadu laikā valsts pārvaldes štatu mazināt par 6% - no 58 000 nodarbināto patlaban līdz 54 500 nodarbinātajiem 2020.gadā. Tiesa, pēc Citskovska teiktā, valsts pārvaldes reformu plāns neattiecas uz pašvaldībām, pašvaldību un valsts kapitālsabiedrībām.

Kopumā Valsts kancelejas iecere paredz, ka valsts pārvaldē tiktu nodarbināti 5% no valstī nodarbinātajiem. Patlaban valsts pārvaldē strādā gandrīz 7% no visiem valstī nodarbinātajiem.

Citskovskis atzina, ka ar reformu plānu iecerēts tuvoties tādam valsts pārvaldes nodarbinātības līmenim, kāds ir, piemēram, Polijā. Taču, lai sasniegtu tādu līmeni kā Igaunijā un Lietuvā, kur šis īpatsvars ir zemāks, Latvijas valsts pārvaldē tuvākajos trijos gados štats būtu jāsamazina nevis par 3500 nodarbināto, bet gan 7000.

"Jā mēs gribētu pietuvoties Igaunijas un Lietuvas rādītājiem, mums reforma būtu jāveic dubultā apmērā, tāpēc aicinu šim reformu plānam pievienoties arī pašvaldības, kurās pēdējā laikā aktīvi audzēts nodarbināto skaits," pauda Valsts kancelejas direktors.