Reirs: "Atzinums par Stambulas konvenciju ir nekvalitatīvs un balstīts uz safabricētiem faktiem"

Reirs šodien valdības sēdē uzsvēra, ka, pasūtot juridisko atzinumu par konvenciju, ir novilcināts laiks un iztērēta nauda.

Viņa ieskatā, izdomājot ar realitāti nesaistītus argumentus, tiek aizmirsta pati konvencijas būtība, proti, ka tā ir pret vardarbību un tā ir pirmā konvencija pret vardarbību pret sievietēm un vīriešiem ģimenē.

Tieslietu ministrijai arī tika pārmests, ka, neskatoties uz valdības doto uzdevumu, ziņojuma sagatavošanā nav piesaistītas citas institūcijas. Viņš arī vērsa uzmanību, ka Latvija, neparakstot konvenciju, sūta apšaubāmus signālus, ka mūs šīs vērtības neinteresē. Turklāt starp valstīm, kas nav parakstījušas dokumentu, ir Krievija, Armēnija, Azerbaidžāna un Moldova.

Reirs arī pauda neapmierinātību, ka Tieslietu ministrijai bija trīs mēneši laika, lai sagatavotu ziņojumu, tikmēr Labklājības ministrijai atzinums bija jāsagatavo pusotras dienas laikā.

Savukārt ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V) norādīja, ka viņš atbalsta Latvijas pievienošanos Stambulas konvencijai. "Ja Latvija nepievienosies, tas jau būs valsts reputācijas jautājums," uzsvēra Rinkēvičs.

Pēc ārlietu ministra teiktā, Latvijas pievienošanās Stambulas konvencijai ir nepieciešama vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, rādītāji par vardarbību ģimenē un vardarbību pret sievietēm Latvijā ir augstāki nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES). Otrkārt, konvencija ir ne tikai juridiski saistošs dokuments, bet arī tas ļaus piesaistīt neatkarīgus ekspertus minēto problēmu risināšanā. Treškārt, lai arī patlaban Stambulas konvenciju ir ratificējušas 13 ES dalībvalstis, tomēr tuvākajā laikā šī situācija mainīsies.

Jau ziņots, ka juridisko analīzi par Stambulas jeb vardarbības pret sievietēm novēršanas konvenciju veica Ingas Kačevskas birojs. Atzinuma noslēgumā kā autore norādīta juriste Baiba Rudevska. Izpildot valdības uzdevumu veikt analīzi par konvenciju, līgumu ar biroju slēdza Tieslietu ministrija. Analīze izmaksājusi 3000 eiro.

Biroja veiktajā juridiskajā analīzē teikts, ka no juridiskā viedokļa nav atrodams neviens iemesls, kādēļ Latvijai būtu jāparaksta starptautisks līgums, kas neatbilst tās pamatlikumam - Satversmei. Analīzē apgalvots, ka Stambulas konvencija "klaji ignorē" gan Satversmes 112.pantā, gan starptautiskajos cilvēktiesību dokumentos garantētās vecāku tiesības bērnu izglītībā. Turklāt netiekot ņemta vērā arī vecāku reliģijas brīvība, kas ir nesaraujami saistīta ar tiesībām izglītot savus bērnus saskaņā ar savu reliģisko pārliecību un filozofiskajiem uzskatiem.