NEPLP Latvijas Radio darbiniekiem pārmet pretlikumīga politiskā spiediena izdarīšanu

Radio darbinieku vēstulē paustā neuzticību LR kuratoram, NEPLP loceklim Āboliņam, kā arī izteiktais aicinājums atcelt NEPLP nesen pieņemtos lēmumus saistībā ar LR darbību, padomes ieskatā ir pretrunā ar Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma (EPLL) 57.pantu.

Tāpat NEPLP pauž viedokli, ka LR darbinieku vēstulē paustais nesaskan ar demokrātiskajās valstīs pastāvošo izpratni par mediju un politiskās varas šķirtību, kas ilgtermiņā var ietekmēt pašu sabiedrisko mediju neatkarību.

Āboliņš aģentūrai LETA paziņoja, ka LR darbinieku "aicinājums izdarīt politisko spiedienu gan uz padomi, gan uz viņu pašu" ir pretrunā ar pastāvošo likumdošanu un NEPLP nolikumu. Tāpat viņš uzsvēra, ka NEPLP darba attiecību līgumā ar LR valdes locekli Sigitu Roķi ir skaidri noteikts, ka viņai ir pienākums pildīt NEPLP izvirzītos mērķus un uzdevumus.

Āboliņš uzsvēra, ka NEPLP atbildīgās jomas locekļu vidū ir sadalījusi vienmērīgi, vienlaikus aicinot neizdarīt politisko spiedienu uz viņu un padomi kopumā.

Kā ziņots, LR darbinieki atklātā vēstulē pauduši neuzticību LR kuratoram Āboliņam. Kā aģentūru LETA informēja LR pārstāve Ilze Zvaigzne, vēstulē aicināts atcelt šā gada 6.jūlijā NEPLP apstiprinātos grozījumus sabiedriskā pasūtījuma daļā, ko 2017.gada īsteno LR, un apstiprinātos LR valdes mērķus un uzdevumus 2017./2018.gadam.

Neuzticība Āboliņam pausta pēc 11.jūlija LR Arodbiedrības organizētās darbinieku kopsapulces, kurā piedalījās arī visi NEPLP locekļi.

LR darbinieku ieskatā, tikšanās laikā NEPLP nespēja argumentēti pamatot lēmumus, tostarp arī par jauniešu kanālu "Latvijas Radio 5" ("Pieci.lv"). Pēc LR darbinieku minētā, šā gada vidū pieņemtais NEPLP lēmums par radio kanāla formāta maiņu un sabiedriskā pasūtījuma grozījumiem, tajā skaitā redakcionālās niansēs ir uzskatāms par EPLL likuma 64.panta pirmās daļas pārkāpumu.

LR darbinieku ieskatā, NEPLP pieņem sasteigtus lēmumus un uzspiež to izpildi, kas vērtējama kā iejaukšanās sabiedriskā radio redakcionālajā neatkarībā, kas liek apšaubīt NEPLP kā LR kapitāla daļu turētāja kompetenci par sabiedriskā medija darbu, kā arī izpratni par normatīvo aktu ievērošanu un piemērošanu.
"Lēmuma tapšanā nav ņemta vērā LR redaktoru pieredze un argumentācija, kā arī jau veiktās izmaiņas programmā. Šādi lēmumi ir klaja iejaukšanās redakcionālajā neatkarībā," pausts LR darbinieku vēstulē.

Vienlaikus vēstulē izteikta arī neapmierinātība ar 7.jūlijā avīzē "Diena" publiskoto rakstu par LR un 10.jūlijā laikrakstā "Neatkarīgā Rīta avīze" publicēto interviju ar NEPLP locekli Guntu Līdaku. LR darbinieki uzskata, ka abās publikācijās NEPLP locekļi norāda uz "dramatisku ainu", minot virkni pārmetumu, sākot ar LR slikto pārvaldes sistēmu, pilnīgu bezatbildību un pretošanos pārmaiņām, beidzot ar politiski ieceltu sabiedrisko mediju vadību, kas ietekmē satura veidošanu. "Mēs taču zinām, ka visus gadus ir bijis tā - žurnālistu vadību sabiedriskajos medijos vienkārši ieceļ, balstoties uz politiskajām simpātijām," uzsvērts vēstulē.

LR darbinieki pauž uzskatu, ka šāda veida publiski paziņojumi ir reputācijas graušana sabiedriskajam medijam, kuram iedzīvotāji uzticas visvairāk. "Turklāt hibrīdkara apstākļos šādi uzbrukumi vērtējami kā nacionālās drošības apdraudējums," uzsver medija darbinieki.

LR atklātā vēstule noslēgta ar aicinājumu NEPLP neizdarīt spiedienu uz LR un respektēt redakcijas neatkarības un satura autonomijas principus.

Vēstuli LR darbinieki adresējuši Valsts prezidentam Raimondam Vējonim (ZZS), Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei (VL-TB/LNNK), Ministru prezidentam Mārim Kučinskim (ZZS), Kultūras ministrei Dacei Melbārdei (VL-TB/LNNK), Saeimas cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, NEPLP, tiesībsargam Jurim Jansonam, kā arī partiju "Vienotība", "Saskaņa". Zaļo un zemnieku savienības, Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"- "Tēvzemei un Brīvībai /LNNK", Latvijas Reģionu apvienības un "No sirds Latvijai" frakcijām.