Skolēnu sekmes kritušās visos obligātajos eksāmenos. INFOGRAFIKA

Obligāto centralizēto eksāmenu lokā ietilpst valsts pārbaudījums latviešu valodā, matemātikā un svešvalodā. Skolēnam ir iespēja izvēlēties kādu no četrām piedāvātajām svešvalodām - angļu, krievu, vācu vai franču valodu.

Tāpat kā iepriekšējā mācību gadā izglītojamo mācību sasniegumi centralizētajos eksāmenos izteikti procentuāli. Novērtējums ierakstīts vispārējās vidējās izglītības sertifikātā, norādot kopējo procentuālo novērtējumu un novērtējumu katrai eksāmena daļai.

Eksāmena rezultātu procentos veido pareizo atbilžu attiecība punktos pret maksimāli iespējamo punktu skaitu eksāmenā vai tā daļā. Savukārt procentuālais vērtējums svešvalodu eksāmenā izteikts atbilstoši šādiem Eiropas valodu kopīgās pamatnostādnēs (EVKP) noteiktajiem valodas prasmes līmeņiem: C1 (95-100%), B2 (70-94%), B1 (40-69%). Tiem, kuru svešvalodu eksāmena rezultāts ir zemāks par 40%, tas netiek izteikts atbilstoši EVKP līmeņiem, bet tikai procentos.

Šogad skolēni zemākos rezultātus tāpat kā iepriekšējos gados uzrādīja matemātikā, vidēji valstī sasniedzot 34,9%, kas ir par 1,3 procentpunktu mazāk nekā pirms gada. Latviešu valodā Latvijas skolēni vidēji uzrādījuši 50,9% augstu rezultātu, kas ir par 0,4 procentpunktiem mazāks, salīdzinot ar pagājušo mācību gadu. Arī angļu valodas eksāmenā šogad vidējais rezultāts krities par 1,3 procentpunktiem, sasniedzot 59,7%. Vidējais rezultāts samazinājies arī vācu valodas eksāmenā, kuram krītot par 4,3 procentpunktiem, šogad uzrādīts 60,9% rezultāts.

Citos svešvalodu eksāmenos - krievu valodā un franču valodā - skolēniem izdevies savas sekmes uzlabot. Krievu valodas eksāmenā valstī vidēji sasniegti 68,6%, kas ir par 1,6 procentpunktiem vairāk nekā pērn, bet franču valodas eksāmena rezultāts, kāpjot par 2,7 procentpunktiem, sasniedza 73,3%. Jānorāda, ka franču valodas eksāmenu visā valstī kārtoja tikai 33 skolēni.

Šogad nedaudz, tomēr turpināja kristies arī vidējais rezultāts vēsturē. Noslīdot par 0,4 procentpunktiem, skolēnu vidējais sniegums vēstures eksāmenā bija 41,5%.

Pretēja situācija vērojama fizikā, ķīmijā un bioloģijā, kur vidējais rezultāts nedaudz, bet tomēr kāpis. Skolēni bioloģijas eksāmenā vidēji uzrādīja 63,7% augstu rezultātu (+0,4 procentpunkti), fizikā - 49,9% (+0,3 procentpunkti), bet ķīmijā - 63,1% (+1,6 procentpunkti).

Ja skolēnu neapmierina centralizētajā eksāmenā iegūtais vērtējums, Administratīvā procesa likuma noteiktā kārtībā mēneša laikā pēc sertifikāta izsniegšanas viņam ir tiesības rakstīt VISC adresētu iesniegumu ar lūgumu pārskatīt eksāmenā saņemto vērtējumu. Īpaši izveidota VISC apelācijas komisija mēneša laikā pēc iesnieguma saņemšanas to izskatīs un pārskatīs eksāmena vērtējumu, lai pieņemtu lēmumu atstāt esošo vērtējumu vai to mainīt.

VISC šodien izsniedza 18 278 centralizēto eksāmenu sertifikātus tiem jauniešiem, kuri šogad ieguva vispārējo vidējo izglītību.

Sertifikātus par vispārējo vidējo izglītību VISC nodod izglītības pārvaldēm, tās - izglītības iestādēm.

Matemātika, latviešu valoda un svešvaloda ir obligātie eksāmeni, kas jākārto visiem vispārējās vidējās izglītības ieguvējiem. Eksāmenus matemātikā un latviešu valodā kārtoja nedaudz vairāk nekā 13 300 skolēnu. Angļu valodu kārtot bija izvēlējušies gandrīz 12 000 skolēnu, krievu valodu - aptuveni 2300 skolēnu, vācu valodu - 86 skolēni, bet franču valodu - 33 skolēni.

Šadurskis: Eksāmenu rezultāti pierāda, ka reformas izglītībā nedrīkst atlikt

Centralizēto eksāmenu rezultāti pierāda, ka reformas izglītībā vairs nedrīkst atlikt, - pārliecināts izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V).

Šadurskis sacīja, ka eksāmenu rezultāti uzskatāmi liecina, ka minstināties izglītības nozares reformu īstenošanā vairs nedrīkst. Lēmumu atlikšana kavē izglītības kvalitātes kāpināšanu, tādējādi liedzot skolēniem gūt konkurētspējīgu izglītību, bet pedagogiem - adekvātu atalgojumu par kvalitatīvi paveiktu darbu.

Skolēnu rezultāti šogad krituši gan matemātikā, gan latviešu valodā, gan vēsturē, gan arī angļu valodā, turklāt vairāk nekā 200 skolēnu matemātikas eksāmenā nav sasnieguši pat 5% robežu, kas parāda, ka skolēni neapgūst nepieciešamo izglītības programmā paredzēto zināšanu apjomu, un tas rada risku skolēnu veiksmīgai nākotnei.

Neīstenojot izglītības nozares reformas, kas ietver gan pārmaiņas izglītības saturā, to modernizējot, gan arī skolu tīklā, ir naivi cerēt uz skolēnu snieguma uzlabošanos, jo pie līdzšinējās sistēmas skolēnu rezultāti ne tikai nav uzlabojušies, bet krītas, atzina Šadurskis.

"Līdz šim piedzīvojām ļoti aktīvu pretestību, dažādus argumentus un bezgalīgu vēlmi diskutēt par bezgalīgi rosinātajām pārmaiņām, un tagad tas atspoguļojas skolēnu uzrādītajos rezultātos," norādīja politiķis.

Skolēnu sniegums matemātikā šogad turpināja kristies, savukārt kārtot ķīmijas un fizikas eksāmenus izvēlas joprojām ļoti mazs jauniešu skaits, pauda ministrs, uzsverot, ka skolu tīkla optimizācija, vidējās izglītības posmu koncentrējot spēcīgās vidusskolās, dos iespēju izmantot mūsdienām atbilstošus mācību līdzekļus, jauniešiem saistošā un interesantā veidā mācot par tām jomām, kurās, kā vairākkārt uzsvēra darba devēji, trūkst speciālistu.

"Būtībā var teikt, ka tie, kas asi un skaļi iestājas pret objektīvi vajadzīgām pārmaiņām izglītības sistēmā, iespējams, nemaz neapzinās cik lielu kaitējumu nodara mūsu bērniem, viņu nākotnei, ka ar to grauj pedagoģijas profesijas prestižu, izglītības prestižu un kvalitāti. Pārmaiņu atlikšana, garas, neauglīgas diskusijas, kuras par daudziem jautājumiem ilgušas vairākus gadus, atsaucas ne tikai uz izglītības kvalitāti, mūsu bērnu zināšanām, bet rada nopietnus riskus ilgtermiņā ekonomikas izaugsmei, kas negatīvi atspoguļosies IKP, nodokļu ieņēmumos un visbeidzot iedzīvotāju ienākumu līmenī," teica Šadurskis.

Politiķis secināja, ka iedzīvotāju vidū pastāv mīts par to, ka Latvijā ir bezmaksas vispārējā izglītība. "Tā nav taisnība - mēs visi kā nodokļu maksātāji par to maksājam, līdz ar to sabiedrībai ir tiesības pieprasīt efektīvu publiskā finansējuma izlietojumu un ieguldījumus, tiesības prasīt augstu izglītības kvalitāti," sacīja ministrs.

IZM kā valsts izglītības politikas veidotāja svarīgākais uzdevums ir rūpēties par vienlīdzīgas un kvalitatīvas izglītības ieguves iespējām visiem skolēniem, rūpēties par efektīvu publiskā finansējuma ieguldījumiem un izlietojumu, akcentēja ministrs. Šadurskis atsaucās uz pēdējo 27 gadu laikā Latvijā notikušajām pārmaiņām, tostarp demogrāfiskām, kā rezultātā samazinājies izglītojamo skaits un izmainījušies iedzīvotāju migrācijas procesi.

"Publiskā sektora pakalpojumiem, kas ir arī izglītība, jāspēj piemēroties pārmaiņām, taču šie procesi ir gausi. Šo procesu disproporciju var attiecināt arī uz vispārējās izglītības sistēmu. Šodien izglītības iestāžu tīkls ir neatbilstošs mūsdienu prasībām. Neveicot pārmaiņas skolu tīklā, mēs radām nopietnus riskus izglītības kvalitātei un izglītības sistēmas ilgtspējai," skaidroja ministrs.

Ministrs aicināja pašvaldības aktīvāk iesaistīties skolu tīkla sakārtošanas procesā un efektīva publiskā finansējuma ieguldīšanā, jo pašvaldības pienākums ir rūpēties par kvalitatīvas izglītības pieejamību savā administratīvajā teritorijā. "Nav jāaizmirst, ka tieši pašvaldības pieņem lēmumus par izglītības iestāžu dibināšanu, uzturēšanu, attīstību, personālsastāvu, kā arī reorganizāciju," teica ministrs.