Grozīs likumu, lai atteikumu pielaidei valsts noslēpumam varētu pārsūdzēt tiesā
Tieslietu ministrija (TM) sagatavojusi grozījumus likumā "Par valsts noslēpumu", kur iekļauts regulējums pielaides valsts noslēpumam anulēšanu un atteikumu pārsūdzēt Augstākajā tiesā (AT).
TM valsts sekretāru sanāksmē iesniedza likumprojektu grozījumiem likumā. Likumprojektā ir paredzēts regulējums, ka tiesa lietu skata divu mēnešu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par pieteikuma pieņemšanu un lietas ierosināšanu. TM piebilda, ka šādu lēmumu pārskatīšanas periods rada nenoteiktu situāciju saistībā ar turpmāku amata vai darba vietas saglabāšanu, tādējādi speciālo atļauju lēmumu pārskatīšanas periodam jābūt optimālam.
Tiesai ir jāņem vērā viss pamatojums, kam ir valsts noslēpuma statuss, neatkarīgi no tā, vai tas ietverts speciālās atļaujas lēmumā. Proti, tiesa vērtē ne tikai pārsūdzēto lēmumu, bet visus lietas materiālus kopumā.
Attiecīgi tiek paredzēts, ka speciālās atļaujas lēmumu pārskatīšana - apstrīdēšana un pārsūdzēšana - pēc drošības iestādes sākotnējā lēmuma notiek pie ģenerālprokurora, bet pēc tam - tiesas.
Anotācijā skaidrots, ka no likuma izslēdzams lēmuma veids - speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam termiņa nepagarināšana. Tāpat likumprojekts paredz, ka gadījumos, kad jāizvērtē pārbaudes laikā iegūta informācija, kas var būt par pamatu personai liegt pieeju valsts noslēpumam, valsts drošības iestāde nodrošina personas uzklausīšanu.
Turklāt tagad likumā būtu paredzēts pienākums valsts drošības iestādei sniegt informāciju par lēmuma iemesliem, ja tiek liegta pieeja valsts noslēpumam. Šāds pienākums valsts drošības iestādei ir visos gadījumos, kad pieņemts nelabvēlīgs lēmums, un iestāde par lēmuma iemesliem personu informē rakstveidā.
Likumprojektā arī noteikts, ka personas, kurai iepriekš atteikta vai anulēta speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam, atkārtota vērtēšana ir paredzēta šādos gadījumos, tas ir, novērsti apstākļi, kas bija pamatā lēmumam par sākotnējās speciālās atļaujas anulēšanu vai neizsniegšanu, kā arī atklājies, ka šādi apstākļi lēmuma pieņemšanas laikā nemaz nav pastāvējuši.
Tāpat patlaban likumā noteikts, ka valsts noslēpuma objektiem pieeja tiek liegta personai, kura ir "ārstniecības iestāžu uzskaitē sakarā ar alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu atkarību vai gara slimību". Darba grupa secināja, ka minētā norma tās pašreizējā redakcijā ir grūti piemērojama praksē, jo nepastāv vienota ārstniecības iestāžu uzskaite attiecīgām slimībām, kā arī jēdziens "gara slimība" ir novecojis. Uzklausot veselības nozares pārstāvjus ir izstrādāta jauna likuma konkrētā panta redakcija, kā arī likums ir papildināts ar deleģējumu Ministru kabinetam noteikt medicīniskās pretindikācijas speciālās atļaujas izsniegšanai un kārtību, kādā tiek veiktas veselības pārbaudes un persona tiek nosūtīta uz pārbaudi.
Likumprojekts paredz jaunu, atkārtotu procedūru personas izvērtējumam speciālās atļaujas izsniegšanai, bet iesniegumu skaitu šādas procedūras uzsākšanai ir grūti prognozēt. Pēc Satversmes aizsardzības biroja (SAB) sniegtās informācijas, pārsūdzēto lēmumu skaits liegt pieeju valsts noslēpumam 2015.gadā bija 42 SAB, bet 25 prokuratūrai, savukārt pērn 24 SAB, 13 lēmumi pārsūdzēti prokuratūrai.
Anotācijā arī norādīts, ka palielināsies administratīvais slogs valsts drošības iestādēm, atkārtoti vērtējot personu atbilstību pieejai valsts noslēpumam, tāpat tas palielināsies arī AT, skatot paātrinātā kārtībā lietas un pieņemot lēmumus attiecībā uz personu izvērtējumu pieejai valsts noslēpumam.
Kā ziņots, valdība bija izveidojusi darba grupu, kas pilnveidos tiesisko regulējumu saskaņā ar Satversmes tiesas spriedumu, ka valsts noteiktais liegums pēc valsts noslēpuma pielaides anulēšanas to saņemt atkārtoti, ir neatbilstošs Satversmei.
