Latvijā iedzīvotājus no mācīšanās attur galvenokārt laika un naudas trūkums
Latvijā iedzīvotājus no mācīšanās pamatā attur laika un naudas trūkums, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) aptauja par iedzīvotāju iesaistīšanos formālās un neformālās izglītības programmās 2016.gadā.
Statistikas pārvaldē atzīmēja, ka 2016.gadā 28,7% mājsaimniecību bija vismaz viena persona, kura apgūst formālo izglītību, kas ietver pamatizglītības, vidējās izglītības vai augstākās izglītības, tajā skaitā profesionālās izglītības pakāpes programmas, kuru apguvi apliecina valsts atzīts izglītības vai profesionālās kvalifikācijas dokuments.
No visiem reģioniem lielākais šādu mājsaimniecību īpatsvars bija Zemgalē (29,9%), Pierīgā (29,8%) un Rīgā (29,5%), bet mazākais - Latgalē (26,3%).
Vienlaikus aptaujā 6,2% respondentu vecumā no 16 gadiem norādīja, ka pēdējo 12 mēnešu laikā viņiem ir bijusi vēlēšanās mācīties vai studēt kādā no formālās izglītības mācību programmām, bet viņi to nedarīja, tostarp 40,7% nemācījās vai nestudēja izvēlētajā formālās izglītības programmā laika trūkuma dēļ (nodarbību grafiks, ģimenes pienākumi u.c.), bet 36,7% - naudas trūkuma dēļ.
Pēc statistikas pārvaldes datiem, jauniešu jeb iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 24 gadiem vidū bija vislielākais īpatsvars (19,4%), kas vēlējās mācīties vai studēt kādā no formālās izglītības programmām, bet to nedarīja. Tostarp 33,6% naudas trūkuma dēļ nemācījās vai nestudēja izvēlētajā formālās izglītības programmā, bet 16% - laika trūkuma dēļ. Arī starp 25-49 gadu vecuma iedzīvotājiem lielai daļai (11,1%) pēdējo 12 mēnešu laikā ir bijusi vēlēšanās mācīties vai studēt kādā no formālās izglītības programmām, bet viņi to nedarīja galvenokārt laika trūkuma dēļ (48,3%).
Dati liecina, ka iedzīvotāju ienākumi lielā mērā ietekmē laika un naudas resursus, lai studētu vai mācītos kādā no izvēlētajām formālās izglītības programmām. Turīgāko iedzīvotāju vidū 8,4% vēlējās studēt vai mācīties, bet viņi to nedarīja, tostarp vairāk nekā pusei jeb 50,5% to liedza laika trūkums. Savukārt trūcīgāko iedzīvotāju vidū bija uz pusi mazāks iedzīvotāju īpatsvars, kas vēlējās studēt vai mācīties, bet to nedarīja, proti, šādu atbildi snieguši 4,6% iedzīvotāji vistrūcīgākajās mājsaimniecībās, tostarp galvenais ierobežojošais faktors bija tas, ka viņi nevarēja atļauties studijas vai mācības (52,1%).
Vienlaikus 11,9% iedzīvotāju vecumā no 16 gadiem norādīja, ka pēdējo 12 mēnešu laikā viņi ir apmeklējuši neformālās izglītības aktivitātes (apmācību kursus, seminārus, e-apmācību u.c.), kas galvenokārt ir saistītas ar brīvā laika pavadīšanu, sportu vai vaļasprieku. Savukārt ar profesionālo darbību saistītās neformālās izglītības aktivitātes apmeklējuši 20,4% iedzīvotāju.
Tostarp jaunieši jeb iedzīvotāji vecumā no 16 līdz 24 gadiem vairāk deva priekšroku ar brīvā laika pavadīšanu saistītām neformālās izglītības aktivitātēm, savukārt 25-49 gadu vecuma un 50-64 gadu vecuma iedzīvotāji aktīvāk apmeklēja ar profesionālo darbību saistītās neformālās izglītības aktivitātes.
Iedzīvotāji ar viszemākajiem ienākumiem vispasīvāk apmeklēja neformālās izglītības aktivitātes - 2016.gadā 5,9% trūcīgāko iedzīvotāju apmeklēja ar brīvā laika pavadīšanu saistītās neformālās izglītības aktivitātes, bet 8% apmeklēja ar profesionālo darbību saistītās neformālās izglītības aktivitātes.
Iedzīvotāji, kuri neapmeklēja ar profesionālo darbību saistītās neformālās izglītības aktivitātes, kā galveno iemeslu minēja intereses trūkumu (36,9%). Starp jauniešiem jeb iedzīvotājiem vecumā no 16 līdz 24 gadiem un iedzīvotājiem vecumā no 25 līdz 49 gadiem laika trūkums bija visizplatītākais šķērslis apmeklēt ar profesionālo darbību saistītās neformālās izglītības aktivitātes - attiecīgi 35,8% un 31,8% gadījumu.
