Latvijā vairāk nekā trešdaļai iedzīvotāju ir grūtības samaksāt par veselības aprūpi

Statistikas pārvaldē atzīmēja, ka 2016.gadā 80,1% Latvijas mājsaimniecību bija izmantojušas veselības aprūpes pakalpojumus pēdējo 12 mēnešu laikā, tostarp 35,6% ar grūtībām vai ar lielām grūtībām spēja segt veselības aprūpes pakalpojumus visiem mājsaimniecības locekļiem, 45,4% tos varēja segt diezgan viegli vai ar nelielām grūtībām, bet 19% tas bija viegli vai ļoti viegli.

Laukos veselības pakalpojumus izmantoja par 16,3 procentpunktiem mazāk mājsaimniecību nekā pilsētās - attiecīgi 68,6% un 84,9%. Visvairāk veselības aprūpes pakalpojumus izmantoja Rīgas mājsaimniecības (90,7%). No tām 30,2% veselības aprūpes izdevumus sedza ar grūtībām vai ar lielām grūtībām, 47,5% - samērā viegli vai ar nelielām grūtībām, bet 22,3% - viegli vai ļoti viegli.

No visiem Latvijas reģioniem vismazāk mājsaimniecību - 69,3% - veselības aprūpes pakalpojumus bija izmantojušas Zemgalē. Turklāt 44,7% šo mājsaimniecību norādīja, ka veselības aprūpes pakalpojumus visiem mājsaimniecības locekļiem spēja segt ar grūtībām, bet 16,9% varēja apgalvot, ka tos sedz viegli.

Vienlaikus Vidzemē veselības aprūpi pērn izmantoja 72% mājsaimniecību, Kurzemē - 78,8%, bet Latgalē - 79,2%.

Vērtējot pēc mājsaimniecību tipa, vismazāk - nedaudz vairāk kā 70% - veselības aprūpi pērn izmantoja vienas personas mājsaimniecību. Vairāk veselības aprūpi izmantoja arī mājsaimniecības ar bērniem, tostarp visvairāk pāri ar vienu bērnu - 87,2%, bet vismazāk - mājsaimniecības ar vienu pieaugušo un bērniem - 80,1%.

Visgrūtāk veselības aprūpes izdevumus bija segt vientuļo vecākā gadagājuma (no 65 gadu vecuma) personu mājsaimniecībām - 51,9% tos sedza ar grūtībām vai ar lielām grūtībām. Savukārt pāri ar vienu bērnu visretāk saskārās ar grūtībām segt izdevumus veselības aprūpei - 19,3% apgalvoja, ka veselības aprūpes izdevumus sedz ar grūtībām, savukārt 26,2 % apgalvoja, ka ar veselības aprūpi saistītos izdevumus sedz viegli.