Pārgaujas ļaudīm izvēles nav - vēlēšanām iesniegts tikai viens saraksts ar pie varas jau esošajiem
Fakts, ka pašvaldības domes vēlēšanām iesniegts viens saraksts esot apliecinājums vēlētāju uzticībai un pārliecībai par līdz šim veikto darbu, pavēstīja Pārgaujas novada domes priekšsēdētājs Hardijs Vents ("Vienoti novadam").
Vents pavēstīja, ka līdz šim izskanējusī neapmierinātība ar procesiem Pārgaujas novadā, piemēram, Latvijas Televīzijas projektā "Tautas Panorāma", saistīta ar valdības darbu, nevis pašvaldību, jo pašvaldības darbs ir "normāls un saprotams".
Tiesa, domes priekšsēdētājs atzina, ka ne visi var būt apmierināti ar pašvaldības darbu, taču šos cilvēkus Vents aicina uz sarunu, lai pārrunātu neapmierinātības iemeslus, vai arī saorganizēties un piedalīties pašvaldību vēlēšanās.
"Vadības stils ir tāds, ka šeit panākt savas intereses ir tuvu nullei," skarbs savus vārdos ir domes deputāts Alfs Lapsiņš ("Novada balss"). Lapsiņš norāda, ka deputāti domē reti izvēlas kritizēt vai balsot pret Venta ierosinātajām idejām un piebilst, ka šobrīd vadības stils raksturojams kā "esi ar mums vai esi pret mums".
Lapsiņš arī kritizē Venta nevērību pret pašdarbnieku kolektīviem, piemēram, interesi par to plāniem vai finansiālā atbalsta stilā, kā arī norāda, ka Pārgaujas pašvaldībā tiek dalītas prēmijas vadībai pietuvinātām personām un grozīti domju sēžu ieraksti.
Lapsiņš arī apgalvoja, ka doems priekšsēdētājs vienpersoniski pieņemot lēmumus par iepirkumiem.
Viņš pieļauj, ka varētu piedalīties vēlēšanās, taču atsacījās sniegt konkrētu atbildi – atkārtoti kandidējot no kādas apvienības rindām vai palīdzot citiem kandidātiem.
Savukārt iepriekšējo pašvaldības vēlēšanu saraksta "Neatkarīgie kandidāti" pirmais numurs, uzņēmējs Māris Šķesteris informēja, ka šogad vēlēšanās nestartēs. Pēc Šķestera domām iedzīvotāju apātiju veicinājusi likumdošana. Pašreizējai novada vadībai neesot ne vainas, turklāt cilvēki, kuri ir aktīvi un ar idejām, piemēram, uzņēmēji un skolotāji, jau tā ir cieši saistīti ar pašvaldību, kas savukārt veicinot interešu konflikta rašanos un liedzot iesaistītos novada politikā. Pašam Šķesterim nācās atteikties no iegūtā mandāta šāda iemesla dēļ.
Tāpat arī citu domē pārstāvēto politisko spēku pārstāvji izlēmuši otrreiz nekandidēt, atsaucoties gan uz aizņemtību, gan vecumu, gan laiku dot iespēju izpausties jaunajiem.
Kā ziņots, Pārgaujas novadā iesniegts tikai viens partijas kandidātu saraksts šā gada pašvaldību vēlēšanām.
Sarakstu ar 11 kandidātiem iesniegusi tikai jau pie varas esošā partija "Vienoti novadam", liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) informācija. Tās līderis ir esošais pašvaldības vadītājs Hardijs Vents. Nākamais sarakstā ir viņa vietnieks Imants Kalniņš.
Atkārtoti kandidē arī domes deputāts Monvids Krastiņš, Jānis Plūme un Normunds Ruķis.
Atkārtoti kandidē arī Rudīte Vasile, kuru ievēlēja no "3x3" saraksta, taču uz šīm vēlēšanām viņa pievienojusies "Vienoti novada" kolektīvam.
Salīdzinot ar 2013.gada pašvaldību vēlēšanām iesniegto sarakstu, "Vienoti novadam" kandidātu sastāvs mainījies tikai par diviem cilvēkiem – klāt pienākusi Vasile un zemnieku saimniecības "Zaķi" īpašnieks Jānis Bērziņš.
Pēdējās vēlēšanās no "Vienoti novadam" saraksta ievēlēja piecus deputātus. Tolaik cīņā par varu domē iesaistījās kopā piecas partijas – jau minētā "Vienoti novadam", kura ieguva vairākumu ar piecām vietām domē, "Neatkarīgie kandidāti", kuri ieguva divus krēslus, "3x3” un "Novada balss", kura katra ieguva pa vienam deputāta mandātam, un "Mēs novadam!", kurai neizdevās iekļūt domes sastāvā, liecina CVK dati.
2013.gadā uz vienu no deviņām deputāta vietām kandidēja 4,8 kandidāti, kas bija pieaugums, salīdzinot ar 2009.gadu, kad uz vienu vietu no 13 krēsliem no kopā četrām partijām pretendēja 3,2 cilvēki. 2009.gada pašvaldību vēlēšanās vēlētāju aktivitāte Pārgaujas novadā sasniedza 57,1%, bet 2013.gadā nedaudz nokritās līdz 56,03%, lasāms CVK.
Novadā ir 34 nevalstiskās organizācijas, lielākā daļa no tām saistītas ar brīvā laika pavadīšanu, liecina pašvaldības informācija.
Novadā 2017.gadā bija 4025 iedzīvotāji un bezdarba līmenis sasniedza 6,1%, vēsta Reģionālās attīstības indikatoru modelis.