Intrigas, varas maiņa, slepkavība. 2009. gada notikumus Daugavpilī tagad pētīs Ģenerālprokuratūrā

Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Kristīne Sutugina pavēstīja, ka pagājušā nedēļā Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors pieņēmis lēmumu par kriminālprocesa sākšanu, atceļot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētājas šī gada 9.marta lēmumu par atteikšanos sākt kriminālprocesu.

Kriminālprocess sākts par iespējamu kukuļdošanu organizētā grupā, proti, par kukuļdošanu 2009.gada septembrī Daugavpils domes deputātam 200 000 latu (284 574 eiro) apmērā par to, lai viņš nobalsotu "par" domes priekšsēdētāja atcelšanu no amata.

Kriminālprocess nodots izmeklēšanai KNAB.

2009.gada septembrī Daugavpils pilsētas domē notika vadības maiņa - Rihardu Eigimu, kurš domē bija ievēlēts no LSDSP saraksta, Daugavpils mēra krēslā nomainīja Jānis Lāčplēsis, kurš toreiz pārstāvēja LPP/LC. Par Eigima atcelšanu no amata nobalsoja septiņi toreizējās opozīcijas deputāti un viens koalīcijas deputāts.

Ja pirmajā piegājienā 1.septembrī amatu zaudējušajam Eigimam pēc dažām stundām izdevās atgūt zaudēto amatu, tad 22.septembrī - vairs nē. Izšķirošā balss toreiz bija koalīciju pametušajam no partijas "Latgales tauta" domē ievēlētajam Grigorijam Ņemcovam.

Oktobrī Ņemcovs tika ievēlēts Daugavpils domes priekšsēdētāja vietnieka amatā, bet 2010.gada aprīlī - nošauts.

2009.gadā Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētāja amatu zaudējušais Eigims, kurš tagad ir Saeimas deputāts no Zaļo un zemnieku savienības, komentējot kriminālprocesa sākšanu, sacīja, ka saskaņā ar viņa izpratni "Lāčplēsis 2009.gadā vienkārši nopirka manis gāšanu no Daugavpils mēra amata". "Pašreizējais Daugavpils mērs nav godīgs, es pat nezinu, ko lai te vairāk pasaka," norādīja Eigims.

Pašreizējais parlamentārietis arī atzina, ka viņam ir kauns, ka Daugavpilij ir tāds mērs. "Tas tikai apliecina, ka pašvaldības rīkotajos konkursus uzvar ar noziedzīgo pasauli saistītas personas. Pilsētas mērs sēž pie viena galda ar noziedzniekiem, man personīgi par to ir kauns. Šādam mēram, manuprāt, nav vietas domē," piebilda Eigims.

Sazināties ar pašu Lāčplēsi aģentūrai LETA pagaidām nav izdevies.

Marta sākumā laikraksts "Diena" vēstīja, ka vairāk nekā gadu tiesībsargājošās iestādes izvērtē kāda plašākai sabiedrībai nezināma Daugavpils iedzīvotāja un uzņēmēja Vjačeslava Jevstigņejeva 2016.gada februāra iesniegumu ģenerālprokuroram. Tajā uzņēmējs ziņojis par politisko korupciju Latvijā, kurā iesaistītas augsta līmeņa valsts amatpersonas un arī tiesībsargi.

Kā vēstīja laikraksts, Jevstigņejeva iesniegumā minēto notikumu centrā esot viņa bijusī sieva Jeļena Pankeviča, kurai pieder no tēva mantotais Daugavpils mediju uzņēmums "Dautkom". Ar tā palīdzību Pankeviča būtībā veidojusi savu politisko un ekonomisko ietekmi pilsētā un arī lielās politikas virzienā, tajā skaitā, pēc Jevstigņejeva vārdiem, piedalījusies politiskās korupcijas darījumā 2009.gada septembrī, kad toreizējam Daugavpils domes deputātam Ņemcovam samaksāti 200 000 latu, lai viņš balsojumā par Daugavpils mēru savu balsi atdotu Lāčplēsim.

Savukārt pagājušajā nedēļā "Diena" ziņoja, ka uzņēmējs Jānis Sprinovskis Ģenerālprokuratūrā iesniedzis rakstisku liecību, kurā apliecina, ka Lāčplēsis viņam 2009.gada septembrī prasījis 200 000 latu, kas it kā bijuši nepieciešami toreizējā pilsētas mēra Eigima gāšanai no amata un Lāčplēša iecelšanai šajā amatā.

Ar šo faktu tiekot saistītas arī nelikumības Daugavpils siltumapgādes jomā, nodrošinot īpašu labvēlību atsevišķiem uzņēmējiem, lai pārņemtu pilsētas siltumapgādes sistēmu un saņemtu nepamatotu peļņu.

Tiesībsargājošajās iestādēs atrodas tā dēvētā "Daugavpils siltumtīklu" lieta, kurā prokuratūra pie kriminālatbildības saukusi sešas personas saistībā ar valsts amatpersonu kukuļošanu, ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu mantkārīgā nolūkā un krāpšanu.

Kā iepriekš informēja prokuratūrā, personām apsūdzības izsniegtas par vairāku noziegumu izdarīšanu - par krāpšanu, kukuļdošanu, kukuļņemšanu, starpniecību kukuļošanā un kukuļa piesavināšanos, par ko atbildība paredzēta Krimināllikuma 177.panta 3.daļā, 323.panta 2.daļā, 320.panta 3. un 4.daļā, 322.panta 1.daļā un 321.panta 1.daļā.

KNAB, kas nodeva šo lietu prokuratūrai, apgalvoja, ka tā rīcībā esošie pierādījumi liecina, ka laika periodā no 2011.gada sākuma līdz 2012.gada martam divi no noziedzīgajos nodarījumos iesaistītajiem uzņēmējiem, apzināti maldinot par savām iespējām veikt darbības papildu emisijas kvotu iegūšanā, no diviem pašvaldību un trim privātiem uzņēmumiem izkrāpa ievērojamus naudas līdzekļus - kopumā ap 850 000 eiro.

Šīs lietas gaitā tika apcietinātas trīs personas - toreizējais Daugavpils domes priekšsēdētāja vietnieks Vjačeslavs Širjakovs, kā arī uzņēmēji Sprinovskis un Gints Sorokins.