"Swedbank" neplāno atprasīt prēmijas Latvijas meitasbankas vadībai
Rīga, 28.apr., LETA. Zviedrijas "Swedbank" neplāno atprasīt prēmijas savas Latvijas meitasbankas vadībai, liecina "Baltic Screen" publikācija laikrakstā "Dienas Bizness".
Kaut gan galvenā "Swedbank" akcionāre - zviedru apdrošināšanas kompānija "Folksam" publiski nosodījusi milzīgu prēmiju izmaksu Latvijas un arī Igaunijas, Lietuvas un Ukrainas "Swedbank" vadītājiem šo valstu ekonomiskās lejupslīdes apstākļos, Zviedrijas "Swedbank" neplāno atprasīt šīs prēmijas.
Aprīļa sākumā "Folksam" pārstāve Karina Lundberga Markova intervijā laikrakstam "Svenska Dagbladet" paziņojusi, ka Zviedrijas "Swedbank" vajadzētu pārliecināt Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Ukrainas meitasbanku vadītājus par nepieciešamību labprātīgi atmaksāt saņemtās prēmijas, bet, ja viņi to nedarīs, izmantot kādas iedarbīgākas metodes.
Nav precīzi zināms, kādu apjomu prēmijas un citas piemaksas par darbu 2008.gadā saņēmusi Latvijas "Swedbank" vadība. Kā rāda Latvijas "Swedbank" gada pārskats, tās valdes un padomes locekļi pērn kopā atalgojumā un prēmijās saņēmuši 1,012 miljonus latu, ieskaitot nodokļus, kas ir par gandrīz 100 000 latu vairāk nekā gadu iepriekš.
Latvijas "Swedbank" preses pārstāve Kristīne Jakubovska atteicās sniegt atbildi uz jautājumiem, vai bankas vadības pārstāvji saņēmuši kādus signālus no Zviedrijas "Swedbank" vadības, vai kaut kā gatavojas reaģēt uz "Svenska Dagbladet" minēto "Folksam" pārstāves izteikumu, vai viņi pārliecināti, ka pelnījuši prēmijas un piemaksas par darbu 2008.gadā un vai pieļauj iespēju no tām atteikties.
Savukārt Zviedrijas "Swedbank" preses pārstāve Anna Sundblada rakstiski paziņoja, ka šīs "kompensācijas" definētas iepriekšējos nolīgumos, līdz ar to "pašreizējos apstākļos mums nav nekādu nodomu šīs kompensācijas atprasīt". Tiesa, "Swedbank" gatavojoties šo nolīgumu uzbūvi pārskatīt un sāktas "diskusijas", lai bankā noteiktu šādu "kompensāciju" vispārējus ierobežojumus.
Pagaidām Latvijas "Swedbank" atšķirībā no bankām Zviedrijā nevēlas pat atklāt ne savu vadītāju saņemamās algas, ne arī prēmijas. Tiek atklāts tikai desmit bankas valdes un padomes locekļu kopējais atalgojums, kā arī norādīts, ka "algu apmēri ir viens no uzņēmumu konkurētspējas faktoriem, līdz ar to darbinieku algas ir iekšējā konfidenciālā informācija".
Zviedrijas bankas saņēmušas vietējās sabiedrības un mediju asu kritiku par savas vadības uzpūstajām algām un prēmijām ekonomiskās krīzes apstākļos. Taču izrādās, ka arī Zviedrijas "Swedbank" gatavojas pārņemt Latvijas "Swedbank" pieredzi. "Turpmāk esam nolēmuši uzrādīt visus kompensāciju tipus - gan fiksētās algas, gan jebkuras mainīgās kompensācijas - kā kopējo summu un ne kā individuāli saņemtas summas mūsu "Swedbank" grupas ikgadējā pārskatā. Tas ir ļoti vispārējs standarts kompānijām, kuru akcijas tiek kotētas biržā," norāda Sundblada.
Aptaujājot visus Latvijas "Swedbank" valdes un padomes locekļus - Daini Bērziņu, Ansi Grasmani, Māri Mančinski, Elmāru Prikšānu, Irīnu Pīgozni, Tomu Siliņu, Oksanu Sivokobiļsku, Erki Rāsuki, Otto Franki un Kristīnu Sīmaru -, vai viņi uzskata, ka ziņām par viņu saņemto atalgojumu, prēmijām, pabalstiem un citām piemaksām par darbu "Swedbank" pašreizējos ekonomiskajos apstākļos jābūt konfidenciālām un sabiedrībai neizpaužamām, izrādījās, ka neviens no viņiem atbildēt nespēj vai nevēlas.
