Rīga, 19.maijs, LETA. Ministru kabinets šodien akceptēja grozījumus Militārā dienesta likumā, kas paredz noteikt izmaksājamās kompensācijas apmēru gadījumos, ja profesionālā dienesta karavīram dienesta laikā vai gada laikā pēc atvaļināšanas no aktīvā dienesta noteikta invaliditāte.
Saskaņā ar šiem grozījumiem iecerēts būtiski samazināt šos izmaksājamo kompensāciju apmērus, līdz ar to cerot valsts budžetā šogad vien ietaupīt 102 500 latu, bet turpmāk gadā - 205 000 latu. Plānots, ka grozījumi likumā stāsies spēkā ar šā gada 1.jūliju. Grozījumi likumā jāpieņem parlamentā.
Militārā dienesta likums stājās spēkā 2002.gada 1.jūnijā, un toreiz, izstrādājot pantu par karavīru apdrošināšanu un kompensācijām par veselības traucējumu un karavīra nāves gadījumā, tika ņemta vērā tā laika ekonomiskā situācija valstī un karavīriem noteiktais atalgojums, tāpēc kompensāciju apmērs tika piesaistīts karavīra dienesta atalgojumam. Kopš tā laikā karavīru atalgojums ir pieaudzis vairākkārt, līdz ar to ievērojami ir pieauguši arī izmaksājamo kompensāciju apmēri.
Dienesta atalgojums Nacionālajos bruņotajos spēkos (NBS) pašlaik ir no Ls 335 līdz Ls 2000, tādēļ atbilstoši likumam pirmās grupas invalīdam kompensācija ir 50 algu apmērā jeb no Ls 16 750 līdz Ls 100 000, otrās grupas invalīdam 40 algu apmērā - no Ls 13 400 līdz Ls 80 000, bet trešās grupas invalīdam 20 algu apmērā - no Ls 6700 līdz Ls 40 000.
Aizsardzības ministrija (AM) uzskata, ka likumā noteiktie kompensāciju apmēri 120 mēnešalgu apmērā ir kļuvuši nesamērīgi lieli: no Ls 40 200 līdz Ls 240 000.
Tajā pašā laikā Iekšlietu ministrijas sistēmā dienošajām personām, kuras atrodas salīdzināmos dienesta apstākļos kompensāciju apmēriem ir noteiktas konkrētas naudas summas katram konkrētam gadījumam un nav saistītas ar dienesta atalgojumu. Piemēram: pirmās grupas invalīdam Ls 30 000, otrās grupas invalīdam - Ls 20 000, bet trešās grupas invalīdam - Ls 5000.
NBS kompensāciju apmērs ievērojami pārsniedz pārējās NATO un Eiropas Savienības valstīs karavīriem noteikto, tad, lai precizētu un vienveidotu Militārā dienesta likumu ar citiem normatīvajiem aktiem, kuri regulē līdzīga rakstura jautājumus, nepieciešams veikt attiecīgus grozījumus. Grozījumi novērsīs nepamatoti lielo atšķirību izmaksājamo kompensāciju apmēros, karavīriem nonākot līdzīgās un samērojamās situācijās. Tādējādi kompensāciju apmēri karavīriem būs samērojami ar citās valsts dienesta struktūrās dienošo personu kompensācijām, norāda AM.
Izstrādātie grozījumi paredz noteikt izmaksājamās kompensācijas apmēra robežas gadījumos, ja profesionālā dienesta karavīram dienesta laikā vai gada laikā pēc atvaļināšanas no aktīvā dienesta noteikta invaliditāte: pirmās grupas invalīdam - 50 pēdējā mēneša karavīra algu apmērā, bet ne vairāk kā 30 000 latu, otrās grupas invalīdam - 40 pēdējā mēneša karavīra algu apmērā, bet ne vairāk kā 20 000 latu, bet trešās grupas invalīdam - 20 pēdējā mēneša karavīra algu apmērā, bet ne vairāk kā 10 000 latu.
Tāpat likumprojekts paredz noteikt izmaksājamās kompensācijas apmēra robežas arī gadījumos, ja profesionālā dienesta karavīrs gājis bojā, nosakot, ka kompensācija nevar būt lielāka par 50 000 latu.
Pašreiz spēkā esošais likums noteic, ka virsnieks, kurš augstāko izglītību ieguvis civilā izglītības iestādē bez AM finansiāla atbalsta, pēc virsnieka pamatapmācības pabeigšanas Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā var saņemt vienreizēju bezprocentu aizdevumu 1000 latu apmērā, ja noslēgts līgums par piecus gadus ilgu profesionālo dienestu, vai 2000 latu apmērā, ja noslēgts līgums par profesionālo dienestu uz laiku, ne mazāku par desmit gadiem. Bezprocentu aizdevuma atmaksāšanas nosacījumus un kārtību paredz profesionālā dienesta līgumā.
Šajā normā paredzētās sociālās garantijas mērķis bija piesaistīt civilās izglītības iestādēs augstāko izglītību ieguvušās personas profesionālajam dienestam. Turpmāka šādas papildus garantijas noteikšana, ar mērķi piesaistīt personas profesionālajam dienestam, nav nepieciešama. Vienlaicīgi likumprojekts paredz papildināt pārejas noteikumus ar regulējumu, kurš noteiks, ka vienreizējo bezprocentu aizdevumu, kuru virsnieks saņēmis līdz 2009.gada 30.jūnijam, noslēdzot par to attiecīgu līgumu, atmaksā šajā līgumā noteiktajā kārtībā.
AM sagatavotie grozījumi arī paredz noteikt jaunu disciplinārsoda veidu karavīriem - mēneša algas samazināšana par 20% uz laiku, kas nav ilgāks par sešiem mēnešiem.
Patlaban Militārā dienesta likumā ir noteikti vairāki karavīriem piemērojamie disciplinārsodu veidi. Tomēr šie disciplinārsodi ne vienmēr ir efektīvi. Vairākos citos normatīvajos aktos, kas nosaka disciplināratbildību valsts dienestā dienošajām amatpersonām, tostarp Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likumā un Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm disciplināratbildības likumā, ir paredzēts tāds disciplinārsoda veids kā mēneša algas samazināšana. Šāda disciplinārsoda veida ieviešana nepieciešama arī militārajā dienestā, uzskata AM.
Veicot šos grozījumus, gadā valsts budžeta izdevumus varētu samazināt aptuveni par Ls 100 000 līdz Ls 300 000, atzīmē AM, piebilstot, ka grozījumu būtība ir veicināt dažādu normatīvo aktu vienveidīgu piemērošanu, nodrošināt vienlīdzīgu tiesību ieviešanu un pilnveidot sociālās garantijas.
