Streikot un mītiņot sāks arī Igaunijā
Sabiedrība
2009. gada 27. maijs, 09:31

Streikot un mītiņot sāks arī Igaunijā

Jauns.lv

Igaunijas Arodbiedrību konfederācijas valde otrdien apstiprināja 3.jūnijā Tallinā plānoto protesta mītiņu, kā arī nolēma 16.jūnijā organizēt streiku.

Arodbiedrību pārstāvji pauda cerību, ka 3.jūnijā plānotajā mītiņā pulcēsies visi tie Igaunijas iedzīvotāji, kuriem nešķiet pieņemama valdības "darba ņēmējiem naidīgā" politika.

Savukārt, komentējot 16.jūnijā plānoto streiku, konfederācijas vadītājs Harri Taliga atteicās no vārda „ģenerālstreiks” lietošanas, norādot, ka tā apjoms būs atkarīgs no visiem strādājošajiem.

Taliga aģentūrai BNS pavēstīja, ka lielākā daļa arodbiedrību lēmumu par piedalīšanos streikā pieņems līdz 3.jūnijam, tādēļ pagaidām nav iespējams prognozēt, cik daudz cilvēku tajā piedalīsies.

Arodbiedrības pieprasa, lai Igaunijas ministru kabinets pildītu 2008.gada aprīlī noslēgto trīspusējo darba ņēmēju, darba devēju un valdības līgumu par Darba līguma likuma projektu un bezdarba apdrošināšanu un ļautu šim līgumam stāties spēkā noteiktajā termiņā.

Darba ņēmēju organizācijas arī vēlas, lai parlamentā tiktu pārtraukta valdošo Reformu partijas un „Tēvzemes” un „Res Publica” savienības (IRL) ierosināto bezdarba apdrošināšanas likuma grozījumu izskatīšana.

Arodbiedrību konfederācija jau 21.maijā vērsās Tallinas mērijā ar lūgumu atļaut tai 3.jūnijā rīkot protesta mītiņu pie parlamenta un valdības ēkām.

Jau vēstīts, ka pērnā gada decembrī Igaunijas parlaments pieņēma jaunu Darba līguma likumu, kam jāstājas spēkā šā gada 1.jūlijā. Darba līguma likums regulē darba devēja un ņēmēja attiecības, tostarp darba līgumu slēgšanu, grozīšanu un laušanu, kā arī nosaka abu pušu tiesības un pienākumus, atalgojumu, darba laiku, atvaļinājuma ilgumu un brīvdienu skaitu.

Jaunais Darba līguma likums vienkāršo darbinieku atlaišanas procedūru, taču vienlaikus nosaka lielākus bezdarbnieku pabalstus un no 1,5% līdz 3% palielina bezdarba apdrošināšanas iemaksu likmes.

Savukārt abu valdošās koalīcijas partiju piedāvātie likuma grozījumi, kas izstrādāti bez arodbiedrību līdzdalības, paredz dot darba devējiem tiesības brīvi atlaist strādājošos, vienlaikus nepalielinot bezdarbnieku pabalstus.

Līdz 2009.gada 1.jūlijam spēkā joprojām ir Darba līguma likums, kas Igaunijā tika pieņemts 1992.gadā.

BNS