Kāpēc rīdzinieki pārmaksā par ūdeni?
Jau kuro reizi, ikmēneša rēķinā par dzīvokli, līdzās maksai par auksto un karsto ūdeni apsaimniekotājs vēlas vēl kaut ko. Šo „kaut ko” viņš nosaucis par pārrēķinu aukstā un karstā ūdens patēriņam.
Šādu ikmēneša rēķinu ar pārrēķinu kārtējo reizi ir saņēmis arī rīdzinieks Klāvs Olšteins, kurš to nodeva portāla kasjauns.lv rīcībā.
Katram mājās peldbaseins?
Maksāts taču tiek strikti pēc skaitītājiem, kurus vairums iedzīvotāju iegādājušies par saviem līdzekļiem un uzstādījuši ar vienu mērķi – precīzi uzskaitīt patērēto ūdens daudzumu un precīzi par to norēķināties!
Skaidrs, ka kaut kāda starpība starp dzīvokļu skaitītāju rādītāju summu un ēkas kopējā skaitītāja rādītājiem varētu būt, bet vai tāda, it kā katrs dzīvokļa iemītnieks būtu paliela peldbaseina īpašnieks ar slimīgu tieksmi ik pārdienu mainīt tajā ūdeni? Apsaimniekotāji rausta plecus un sakās nezinām pārrēķina iemeslu. Ja nu tomēr kāds nepieciešams, tad tas visbiežāk tiek meklēts tieši iedzīvotāju radošajā pieejā savu problēmu risināšanai – vieni bremzē skaitītāju rādītājus, citi griež atpakaļ, vēl citi uzrāda mazāk nekā patiesībā izlietojuši.
Ministru kabinets 2006.gada decembrī pieņēma noteikumus Nr.999 „Par kārtību, kādā dzīvojamās telpas īrnieks un izīrētājs norēķinās ar pakalpojumu sniedzēju par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu”. Tajos noteikts – ja patēriņa sadales aprēķinā starp mājas ievadā uzstādītā mērījumu līdzekļa rādījumiem un dzīvojamās mājas telpas un telpu grupas patērēto ūdens daudzumu veidojas starpība, tiek veikts patēriņa pārrēķins, starpību sadalot proporcionāli ūdens patēriņam dzīvokļos.
K. Olšteins:
— Šķietami ir atrasts gana tiesisks līdzeklis, kā segt, piemēram, daudzdzīvokļu nama iekšējās ūdensapgādes sistēmas radītos zudumus. Tomēr es uzskatu, ka šādus ūdens zudumus nebūtu jāsedz daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem.
Nesavtība nevietā
Nav skaidrs, kāpēc man/tev/viņam/viņai, kas godprātīgi katra mēneša beigās nolasa savu ūdens skaitītāju rādītājus, aiznes vai nosūta tos uz namu pārvaldi vai apsaimniekotājam un regulāri nomaksā visas pastkastītē iemestās kvītis, būtu jābūt tik nesavtīgiem, augstsirdīgiem un devīgiem, lai daļu savu ienākumu ziedotu tiem, kuri negrib/nespēj/nemaksā principiāli?
Otrkārt, pievērsiet uzmanību citēto MK noteikumu pēdējiem četriem vārdiem – proporcionāli ūdens patēriņam dzīvokļos. Tas nozīmē – jo vairāk ūdens es/tu/viņš/viņa patērē savām vajadzībām un attiecīgi vairāk maksā apsaimniekotājam (viņš, cerams, to nomaksā tālāk – SIA „Rīgas ūdens”), jo lielāku naudas summu es/tu/viņš/viņa esam spiesti tērēt par tiem, kas ne...
Neapstrīdot, ka viss maksā tieši tik, cik patiesībā maksā, un labi saprotot, ka arī apsaimniekotāja pienākums nav rūpēties par tiem, kas nespēj vai negrib norēķināties par saņemto pakalpojumu, atklāts un neatbildēts tomēr paliek jautājums, vai ūdens pārtēriņa proporcionālā iekasēšana no visiem nama iemītniekiem ir vienīgais šīs problēmas risinājums? Vienkāršākais noteikti, bet pastāv taču arī citi, pie tam daudz iedarbīgāki un efektīvāki veidi, kā precīzi noteikt patērētā ūdens daudzumu un līdz minimumam samazināt zudumus neatkarīgi no tā, vai tie radušies cilvēka izdomas, vai tehnisku defektu dēļ.
Remontdarbu vietā iekasēšana
Nenoliedzami, galvenais iemesls neparedzētajiem izdevumiem par ūdens patēriņu ir nesakārtotā ūdenssaimniecība. Ko līdz jauni un precīzi ūdens skaitītāji, ja nama ūdensapgādes sistēma ir novecojusi, bet sarūsējušie ūdensvadi sauktin sauc pēc remontdarbiem? Liekas, ka gan apsaimniekotājs, gan „Rīgas ūdens”, ne kopā, ne atsevišķi nesteidz ieguldīt cauruļu, vadu un sistēmu renovēšanā, jo tas nav ne ātri, ne lēti un nepavisam ne viegli. Daudz vienkāršāk taču sadalīt „uz galviņām”, un miers! Cik izlietots (pēc kopējā skaitītāja), tik sarēķināts un iekasēts, un kādi vairs tur remonti vai rūpes par dabas resursu, šajā gadījumā – neatjaunojamo – taupību?
Bet, kāds tad ir risinājums?
K. Olšteins:
— Vienkāršs un īsā laikā ieviešams risinājums, ir jaunāko ūdens patēriņa uzskaites tehnoloģiju uzstādīšana. Šādas tehnoloģijas jau šobrīd ir pieejamas tirgū un ar to palīdzību izveidojot jaunu ūdens patēriņa uzskaites sistēmu, ir iespējams sasniegt divus mērķus – tā ļaus sekot līdzi vienmērīgam ūdens patēriņam un nodrošinās regulāru un precīzu informācijas piegādi pakalpojuma sniedzējam, reizi stundā pārraidot datus par patērēto ūdeni. Sekojot līdzi saņemtajai informācijai, vienkārši un efektīvi varēs vērst uzmanību uz pēkšņu patēriņa kāpumu, kas, iespējams, liecina par ūdens noplūdi vai nelikumīgu pieslēgumu, savukārt iedzīvotāji gulēs mierīgi, zinot, ka skrupulozā uzskaite un laikus identificētas avārijas situācijas novērsīs kārtējo izbrīnu kārtējā ikmēneša rēķina saņemšanas brīdī.
Protams, šādas tehnoloģijas maksā naudu, taču, izvērtējot potenciālo ieguvumu, ir redzams, ka to uzstādīšana atmaksātos salīdzinoši neilgā laika posmā. Jautājums paliek atklāts, vai Rīgas pašvaldība ir ieinteresēta ūdenssaimniecības sakārtošanā?!
kasjauns.lv
