Karnīte: Valdības plānotie budžeta samazinājumi ir tautsaimniecības slepkavība

Ekonomiste Raita Karnīte norādīja, ka nav izprotams, kāpēc nepieciešami tik dramatiski samazinājumi, ņemot vērā, ka budžeta situācija nav tik traģiska. "Sabiedrībai būtu jāpieprasa no valstsvīriem skaidrojums, kādas būs sekas šiem ekonomiku bremzējošiem pasākumiem. Tas gan nozīmē, ka tiks atrisinātas valdības problēmas ar budžetu, toties netiks atrisināta situācija Latvijas ekonomikā," viņa pauda.

Ja valdībai jau ir jāķeras klāt pensionāriem, kas ir tās galvenā atbildība, būtu jāapsver, vai tāda valdība vispār ir vajadzīga. "Ja viņi ne ar ko netiek galā, tad kāpēc mums viņi ir jāuztur?" vaicāja Karnīte, uzsverot, ka tieši uz valsts pārvaldes, nevis skolotāju, mediķu un iekšlietu darbinieku atalgojuma rēķina būtu veicami lielākie tēriņu samazinājumi.

Valsts pārvaldes institūciju tēriņu griešana, pēc Karnītes domām, joprojām ir nepietiekama, savukārt tālāka nodokļu paaugstināšana iznīcināšot uzņēmējdarbību. "Tas, ko valdība pašlaik dara, ir Latvijas tautsaimniecības slepkavība, jo aizbaidīs vēl pēdējos uzņēmējus un cilvēkus no Latvijas. Ja tas ir valdības mērķis, tā realizācija norit sekmīgi," valdības centienus komentēja ekonomiste.

Plānotie samazinājumi Latvijas iedzīvotājiem nozīmēs gan algas samazinājumu, gan darba zudumu, gan arī attiecīgi dzīves līmeņa pasliktināšanos, sacīja Karnīte.

Kā ziņots, šodien paplašinātajā Ministru kabineta ārkārtas sēdē ar Valsts prezidenta Valda Zatlera, sociālo partneru un koalīcijas partneru līdzdalību panākta vienošanās par budžeta samazināšanu par 500 miljoniem latu.

Valdība nolēmusi no nākamā gada pāriet uz progresīvo ienākumu nodokli, bet līdz tam darbošoties pārejas modelis. Līdz ceturtdienai Finanšu ministrija (FM) sagatavos priekšlikumus par papildus nodokļu likmes piemērošanu augstākiem ienākumiem.

Vēl šogad ar nodokli neapliekamais ienākumu minimums tiks samazināts no 90 līdz 45 latiem, bet minimālo algu samazinās no 180 uz 140 latiem.

Premjers Valdis Dombrovskis (JL) noraidīja izskanējušo informāciju, ka pensijas varētu tikt samazinātas par 15%, tomēr Labklājības ministrijai sadarbībā ar Pensionāru federāciju līdz ceturtdienai būs jāsagatavo priekšlikumi sociālā budžeta samazināšanai par 35 miljoniem latu.

Ministru prezidents solīja, ka pensijas pašas netiks samazinātas, bet samazinājums var skart piemaksas pensijām. Neoficiāla informācija liecina, ka, iespējams, varētu notikt izšķiršanās starp diviem variantiem - vai nu samazināt piemaksas apmēru no 0,70 uz 0,40 latiem par vienu apdrošināšanas stāžu līdz 1996.gadam, vai arī strādājošajiem pensionāriem noteikt pensiju apmēra ierobežojumus līdz 100 latiem.

Līdzfinansējums Eiropas Savienības fondu apgūšanai netiks mazināts, solīja premjers.

Savukārt par vairāk nekā 120 miljoniem latu tiks samazināts atalgojuma fonds valsts pārvaldē.

Šodien nolemts izveidot krīzes darba grupu, kas meklēs, kur valsts pārvaldē ietaupīt vēl 40 miljonus latu. Noprotams, ka šī ir summa, kuru ietaupot izdosies panākt budžeta izdevumu samazināšanu par iecerētajiem 500 miljoniem latu.

LETA /foto:LETA