Saeima atbalsta šā gada budžeta grozījumus, kas paredz deficītu samazināt par 500 miljoniem latu
Saeima otrdien ārkārtas sēdē galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus šā gada budžetā, kuros budžeta deficīts samazināts par 500 miljoniem latu, aģentūra BNS uzzināja Saeimas sēdē.
Par budžeta grozījumiem balsoja 63 deputāti, pret bija 30.
Kopējie konsolidētie šā gada budžeta ieņēmumi paredzēti 4,023 miljardu latu apmērā, savukārt izdevumi - 4,687 miljardu latu apmērā.
Tostarp valsts pamatbudžeta ieņēmumi plānoti 2,776 miljardu latu apmērā, bet izdevumi - 3,235 miljardu latu apmērā. Savukārt valsts speciālā budžeta ieņēmumi iecerēti 1,263 miljardu latu apmērā, bet izdevumi - 1,469 miljardu latu apmērā.
Līdz ar šā gada budžeta grozījumu pieņemšanu paredzēts būtisks izdevumu apmēra samazinājums valsts pārvaldē. Grozījumi noteic izdevumu samazinājumu atlīdzībai 82 miljonu latu apmērā - no 2009. gada 1.jūlija iecerēts darbinieku un amatpersonu mēnešalgu samazinājums 20% apmērā no patlaban noteiktā. Izdevumi precēm un pakalpojumiem tiks samazināti par 2,5% no gada pieejamā resora finansējuma.
Vienlaicīgi ar budžeta grozījumiem tiek veikts arī izdevumu samazinājums sociālajā jomā, kas paredz vecuma un izdienas pensijas apmēra samazināšanu par 10%, vecuma pensiju samazināšanu strādājošajiem pensionāriem par 70%, ģimenes valsts pabalsta noteikšanu vienādā apmērā par katru bērnu, kā arī vecāku pabalsta samazināšanu strādājošiem vecākiem par 50%.
Līdz ar budžeta grozījumiem plānotas būtiskas izmaiņas nodokļu politikā. Grozījumi likumā par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli noteic, ka azartspēļu nodoklis veiksmes spēlei pa tālruni un par totalizatoru un derībām būs 15% no šīs spēles organizēšanas ieņēmumiem. Savukārt azartspēļu nodoklis par bingo būs 10% no šīs spēles organizēšanas ieņēmumiem, atsakoties no fiksētas nodokļu likmes piemērošanas atkarībā no bingo zāles vietu skaita. Izložu nodoklis no biļešu realizācijas būs 10%.
Izmaiņas paredzētas arī likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli, samazinot neapliekamā minimuma apmēru līdz 35 latiem. Savukārt spēkā paliek atvieglojums par apgādībā esošas personas uzturēšanu vienam apgādniekam 63 latu apmērā par katru apgādībā esošu personu.
Saeima arīdzan vienojās par grozījumiem likumā par uzņēmumu ienākuma nodokli. Saskaņā ar tiesību aktu rezidenti un pastāvīgās pārstāvniecības apliekamo ienākumu turpmāk varēs samazināt par summām, kuras ziedotas budžeta iestādēm, kā arī Latvijā reģistrētām biedrībām, nodibinājumiem un reliģiskajām organizācijām vai to iestādēm, kurām piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss. Apliekamā ienākuma samazinājums nedrīkstēs pārsniegt 20% no apliekamā ienākuma.
Grozījumi veikti arī likumā par akcīzes nodokli, palielinot akcīzes nodokļa likmi alum (par 100 litriem) par alkohola satura tilpumprocentu no 1,45 līdz 2,18 latiem, savukārt akcīzes nodokļa likme pārējiem (stiprajiem) alkoholiskajiem dzērieniem (par 100 litriem absolūtā spirta) palielināsies no 825 līdz 890 latiem.
Lai vairotu budžeta ieņēmumus, palielinās valsts ieņēmumus no dividendēm, uzdodot visām valsts kontrolētajām kapitālsabiedrībām iemaksāt valsts budžetā 80% no iepriekšējā pārskata gada peļņas, valsts mežu apsaimniekotājam "Latvijas Valsts meži" saskaņā ar budžeta likumu palielinātā apmērā, bet Latvijas energoapgādes kompānijai "Latvenergo" un "Latvijas Valsts radio un televīzijas centram" - 100% apmērā.
Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) budžeta deficīta aprēķināšanas metodoloģija paredz izdevumos iekļaut lielākus izdevumus sociālajām vajadzībām, tostarp pašvaldībām, lai nodrošinātu garantētā ienākuma līmeņa izmaksu, kā arī tiek pieņemts, ka saglabāsies esošās izdevumu apmēra tendences un palielināsies kapitāla izdevumi. Līdz ar to SVF eksperti definē konsolidētā kopbudžeta deficītu 11,6% apmērā.
Līdz ar šā gada budžeta grozījumiem arī apstiprinātas izmaiņas Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmā. Saskaņā ar aktualizēto programmu fiskālās konsolidācijas pasākumu dēļ par mērķi 2011.gadam izvirzīta kopbudžeta deficīta samazināšana līdz 3% no IKP. Savukārt 2013. gada konsolidētajam kopbudžetam, neieskaitot ar Eiropas Savienības un citas ārvalstu finanšu palīdzības apguvi saistītos ieņēmumus un izdevumus, būs jābūt sabalansētam vai ar pārpalikumu.
Programma arīdzan paredz, ka valdība un atbildīgās valsts pārvaldes institūcijas veiks visus nepieciešamos pasākumus, lai izpildītu Māstrihtas konverģences kritērijus, kas nodrošinātu eiro ieviešanu iespējami ātri - 2013.gadā.
Budžeta grozījumi stāsies spēkā 2009.gada 1.jūlijā.
Grozījumi šā gada budžetā nepieciešami, lai Latvija saņemtu nākamo starptautiskā aizdevuma daļu, kas vajadzīga valsts ekonomiskās situācijas stabilizācijai.
Iepriekš 2009.gada budžetā bija paredzēts deficīts 705,7 miljonu latu jeb 4,7% apmērā no Latvijas IKP, un budžets bija veidots, balstoties uz prognozēm, ka Latvijas IKP šogad samazināsies par 5%.
BNS
