Nav skaidrības par iespējām piekļūt Krievijas arhīviem, tostarp Ulmaņa lietai
Latvijai nav problēmu iegūt no Krievijas arhīviem represēto lietas, tostarp bijušā prezidenta Kārļa Ulmaņa lietu, taču tām piekļūt var, tikai balstoties uz radinieku vai mantinieku rakstveida iesniegumu, norāda Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs.
Savukārt Latvijas Ārlietu ministrija (ĀM) uzsver, ka Krievijas likumu normas paredz iespēju, ka arī citām personām, tostarp valsts institūciju pārstāvjiem un arhīvu darbiniekiem, var nodrošināt pieeju arhīviem.
"Lai precizētu šo jautājumu, Latvija ir lūgusi Krievijas Ārlietu ministriju sniegt skaidrojumu par vairākiem Krievijas normatīvajiem aktiem, kuri regulē kārtību, kādā iespējams piekļūt Krievijas arhīvu materiāliem. Diemžēl Krievijas puse atbildi vēl nav sniegusi," aģentūrai BNS sacīja ĀM preses sekretārs Ivars Lasis.
Represēto personu lietu nodošana Latvijai būtu ne tikai nozīmīgs un simbolisks žests no Krievijas puses, bet arī pozitīvs stimuls tālākai divpusējai sadarbībai, norādīja Latvijas ĀM.
Savukārt Krievijas vēstnieks, atbildot uz aģentūras BNS jautājumu, vai ir iespējams iegūt Ulmaņa lietu, atbildēja: "Protams! Vēl jo vairāk, mēs saistībā ar šo jautājumu sniedzām oficiālu atbildi.. Mēs arī izskaidrojām, ka pēc Krievijas likumos attiecībā uz piekļuvi arhīva materiāliem ir zināmi ierobežojumi. Tas neattiecas tikai uz ārzemniekiem, bet uz Krievijas arī. Runa ir par dokumentiem, kas satur personīgo un ģimenes noslēpumu."
Tāpēc piekļuvi represēto krimināllietām var iegūt, tikai balstoties uz radinieku vai mantinieku rakstveida iesniegumu. "Lūk, kāds ir šī jautājuma risinājums. Mēs esam gatavi sadarboties ar zinātniekiem," vēstnieks uzsvēra.
Viņš arī klāstīja, ka šo informāciju viņš sniedzis Latvijas Ārlietu ministrijai aptuveni pirms pusgada.
"Starp citu, Latvijā tas pats ir spēkā. Vienreiz pēc kāda Krievijas pilsoņa lūguma mēģināju noskaidrot, vai Latvijā dzīvo kāds cilvēks, viņa radinieks.. Atbildēja, ka to var izdarīt, vienīgi bija jāatbild uz jautājumu, vai viņš ir reģistrēts vai nav. Bet, kur viņš ir reģistrēts, adresi pateikt nevar. Varēja pateikt, kas viņu meklē, tad viņš var pats izlemt, vai atsaukties," Vešņakovs pavēstīja.
Diplomāts uzsvēra: "Jebkurā valstī ir noteikumi, kas regulē piekļuvi pie arhīva materiāliem. Tie ir jāizpilda, cik es saprotu, tad nebūs lielu problēmu."
Par arhīva materiālu saņemšanu no Krievijas ārlietu ministrs Māris Riekstiņš vizītes laikā Maskavā 2008.gada oktobrī runāja ar Krievijas kolēģi Sergeju Lavrovu. Riekstiņš uzrunāja Lavrovu arī par iespēju Rīgai iegūt kopijas no Kārļa Ulmaņa krimināllietas un saņēma atbildi, ka Maskava veicinās minēto materiālu iegūšanu.
Jau 2007.gada februārī Latvijas un Krievijas Starpvaldību komisijas humanitārās sadarbības darba grupas sēdē Krievijai tika lūgts nodot Latvijas rīcībā konkrētu represēto Latvijas iedzīvotāju lietas, iesniedzot sarakstu ar 94 personu vārdiem. Latvijas Valsts arhīva sagatavotajā sarakstā iekļautas personas, kurām bija liela loma Latvijas valstiskuma stiprināšanā un valsts attīstībā. Šajā sarakstā ir atrodami arī Kārļa Ulmaņa, Vilhelma Muntera un Jāna Baloža vārdi.
Latvija ir saņēmusi informāciju par 14 represēto personu lietu atrašanos Krievijas Federālā drošības dienesta (FSB) arhīvā. Ulmaņa lietas nav starp šīm 14 lietām.
2008.gada novembrī Maskavā notikušajā Starpvaldību komisijas otrajā sēdē atkārtoti uzsvērts, ka Latvijai ir būtiski saņemt visu represēto iedzīvotāju sarakstā minēto personu lietas. Arī šīs sēdes laikā Krievijas amatpersonas apliecināja, ka darbs pie lietu apzināšanās tiks turpināts 2009.gadā.
BNS
