Lietuva atdos ebrejiem naudu. Ko darīs Latvija?

Sākot no 2012. gada, Lietuvas valdība desmit gadu laikā ebreju kopienai izmaksās kompensācijas par ebrejiem neatdotajiem nekustamajiem īpašumiem, kurus viņi zaudēja fašistiskā režīma īstenotajā holokaustā. Lietuviešu aprēķinājuši, ka ebrejiem pienākas 113 miljoni litu jeb 23 miljoni lati.

ASV Ebreju kopienas Starptautiskā ebreju lietu departamenta vadītājs rabīns Endrū Beikers par to sevišķu sajūsmu neizrādīja, sakot, ka kompensācijas apmērs ir “pārāk mazs un novēlots”.

Latvija paredzēja maksāt 62 miljonus...

Arī Latvijas valdība pirms trim gadiem grasījās ebreju kopienai samaksāt par valsts īpašumā pārgājušajiem ebreju īpašumiem, kuriem tā arī nav atradušies mantinieki. Valdība sagatavoja likumprojektu, kas paredzēja ebrejiem samaksāt 62 miljonus latu un atdot 12 nekustamos īpašumus, katru divu miljonu latu vērībā.

2006. gada nogalē par “ebreju jautājumu” izvērtās plaša diskusija. Toreizējā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga it kā uz Ministru prezidentu Aigaru Kalvīti izdarījusi spiedienu, lai tiktu pieņemts lēmums par kompensāciju izmaksu. Pretējā gadījumā Vaira Vīķe-Freiberga draudēja otro reizi pēc kārtas Kalvīti par valdības galvu vairs neapstiprināt, laikrakstam “Neatkarīgā Rīta Avīze” teica advokāts Andris Grūtups. Tika sameklēta arī “amerikāņu imperiālistu naidīgā roka”, jo tieši ASV ebreju kopiena un toreizējā ASV vēstniece Latvijā Ketrīna Toda Beilija esot “bīdījuši” restitūcijas likumprojektu, kura izstrādē vislielāko lomu spēlēja toreizējais premjera ekonomikas padomnieks Aigars Štokenbergs un valdības biroja vadītājs Jurģis Liepnieks.

Savukārt Tautas partija Saeimā likumprojektu “noraka”, un šādas rīcības iniciators esot bijis Andris Šķēle, kurš teica, ka šādas kompensācijas izmaksa būtu “netaisns un varbūt provocējošs izņēmums”, jo Otrā pasaules kara laikā Latvijā vislielākie cietēji esot bijuši paši latvieši. Saeimā likumprojekts tika noraidīts bez debatēm (12 balsoja

par likumprojekta nodošanu komisijām, seši bija pret, 67 atturējās).

Jautājums „iekonservēts”

Pagājušā gada augustā jautājums atkal aktualizējās, un ar premjera Ivara Godmaņa rīkojumu nodibināja darba grupu, kurai vajadzēja atrisināt jūtīgo un juridiski strīdīgo jautājumu. Kāda ar darba grupu saistīta informēta amatpersona toreiz presei norādīja, ka darba grupa tika izveidota tikai tādēļ, lai “simulētu aktivitāti un pierādītu vēlmi šo jautājumu atrisināt”. Informācijas avots teica, ka viss beigsies ar to, ka jautājums darba grupā tiks “iekonservēts”. Oficiāli gan tika pausts gluži pretējs viedoklis.

Šāda darba grupa pie Tieslietu ministrijas “uz papīra” jau darbojas desmit mēnešus, bet šajā laikā tā arī nekas nav dzirdēts par tās aktivitātēm. Tieslietu ministrijas preses sekretāre Jana Saulīte kasjauns.lv teica, ka līdz šim darba grupa esot apzinājusi visus atdotos un neatdotos Latvijas ebreju nekustamos īpašumus, kā arī izpētījusi likumdošanas bāzi, kas saistīta ar restitūcijas jautājumiem. Kad darba grupa pieņems galīgo lēmumu, neesot zināms, jo pašlaik valdībai ir daudz aktuālākas problēmas.

Tā kā jautājumu loks par kompensācijas apmēru jau bija noskaidrots pirms trim gadiem, kad tika izstrādāts likumprojekts par ebrejiem pienākošos restitūciju, tad nākas secināt, ka darba grupa tik tiešām jūtīgo ebreju jautājumu ir “iekonservējusi”.