"Economist": Baltijas valstis tuvākajā laikā nespēs izpildīt kritērijus dalībai eiro zonā
Neviena no Baltijas valstīm tuvākajā nākotnē nespēs izpildīt kritērijus dalībai eiro zonā, tāpēc pastāv liela varbūtība, ka Latvija, Lietuva un Igaunija izvēlēsies vienpusēji ieviest eiro vai arī devalvēs savas nacionālās valūtas, apgalvo prestižā biznesa žurnāla "The Economist" analītikas nodaļas "Economist Intelligence Unit" (EIU) eksperti.
Viņi norāda, ka, neraugoties uz šogad gaidāmo iekšzemes kopprodukta (IKP) kritumu, Baltijas valstis cenšas samazināt savus budžeta deficītus, lai eiro ieviestu iespējami ātrāk. Devalvācijas vietā Latvijas un abu pārējo Baltijas valstu valdības ir devušas priekšroku algu samazināšanai un cer, ka eiro ieviešana ļaus atjaunot investoru uzticību.
"Tomēr nešķiet, ka kāda no Baltijas valstīm drīzumā spēs izpildīt nosacījumus dalībai eiro zonā. Rezultātā pastāv liela iespējamība, ka [trīs valstis] izšķirsies vienpusēji ieviest eiro vai īstenos devalvāciju," pausts EIU publikācijā.
Tajā secināts, ka ekonomiskās krīzes dēļ Baltijas valstīm pašlaik jāsaskaras ar divām makroekonomiskām problēmām. Pirmām kārtām Baltijā ir strauji sarucis ienākošais kapitāls, kas izraisa šaubas par triju valstu spēju apmierināt savas vajadzības pēc ārējā finansējuma, lai gan maksājumu konta deficīti pēdējā laikā ir krasi sarukuši. Otrām kārtām Baltijas valstīm ir jārisina jautājums par konkurētspējas vairošanu, ņemot vērā, ka krīzes ietekmē ir vājinājušās nacionālās valūtas vairākās valstīs, kuras ir Latvijas, Lietuvas un Igaunijas konkurentes, bet lata, lita un kronas fiksētā piesaiste eiro ir palikusi nemainīga.
EIU eksperti uzskata, ka Baltijas valstu nacionālo valūtu devalvācija līdz ilgtspējīgam līmenim atrisinātu abas šīs problēmas, taču triju valstu valdības ir izslēgušas šādu scenāriju. Nevēlēšanās devalvēt nacionālās valūtas, pēc analītiķu paustā, esot daļēji saistīta ar to, ka fiksētā piesaiste Baltijā pastāv jau gadiem un, uzticoties tai, aizņēmēji plaši ņēma kredītus eiro, savukārt devalvācijas gadījumā Baltijā bankrotētu daudzi uzņēmumi un mājsaimniecības.
EIU konstatē, ka galvenais šķērslis Baltijas valstu drīzai dalībai Eiropas Monetārajā savienībā (EMS) ir budžeta deficīts, tomēr problēmas varētu rasties arī ar inflācijas kritērija izpildi, ņemot vērā, ka inflācija EMS kandidātvalstī nedrīkst būs par 1,5 procentpunktiem augstāka kā vidēji trijās Eiropas Savienības valstīs ar labāko sniegumu šajā jomā.
"Tā kā dažās ES valstīs pastāv liela deflācijas varbūtība, tas varētu radīt nopietnas problēmas Latvijai un Lietuvai," norāda EIU analītiķi, tomēr piemetinot, ka Eiropas Centrālā banka ir solījusi, ka valstis, kurās ir deflācija, netiks iekļautas triju labāko skaitā.
Savukārt budžeta deficīts Latvijā, pēc EIU aplēsēm, šogad sasniegs 8%, 2010. gadā - 10% un 2011.gadā - 3,8% no IKP, krietni pārsniedzot Māstrihtas kritērijos noteikto 3% maksimumu. Igaunijai EIU šogad prognozē budžeta deficītu 3,7% apmērā no IKP, bet Lietuvā - 5% apmērā gan šajā, gan nākamajā gadā.
"Iespēja, ka Latvija varētu panākt budžeta deficīta samazinājumu no 10% šogad līdz 3% 2010. vai 2011.gadā šķiet sevišķi nereāla," uzskata EIU analītiķi.
BNS
