Ja nolems Lietuvā nebūvēt jaunu AES, 2020.gadā Latvijā būs elektroenerģijas jaudu deficīts
Ja Lietuva nolems nebūvēt jaunu atomelektrostaciju (AES), 2020.gadā Latvijā būs elektroenerģijas jaudu deficīts, aģentūrai BNS pastāstīja ekonomikas ministrs Artis Kampars.
Ministrs atzina - ja Lietuvā nebūvēs jaunu AES, Latviju tas ietekmēs negatīvi. Viņš klāstīja, ka 2020.gadā Latvijā pietrūks elektroenerģijas jaudas un nelīdzēs arī jaunas cietā kurināmā elektrostacijas izveide Vidzemē.
Ministrs sacīja, ka, uzbūvējot Lietuvā AES, katrai iesaistītajai valstij būtu garantēts noteikts elektroenerģijas jaudu apmērs un pārpalikuma gadījumā Latvija elektroenerģiju varētu eksportēt.
Kampars klāstīja, ka gadījumā, ja Lietuva pieņems lēmumu nebūvēt jaunu AES, ar iniciatīvu par AES būvniecību Latvija klajā nenāks. "Tas jau būtu ļoti jauki [ja Latvijā nolemtu būvēt AES]," viņš piebilda, paskaidrojot, ka Latvijas finansiālā un zinātniskā kapacitāte nav pietiekama AES būvniecībai.
Ministrs teica, ka Latvijai būtu jāizvēlas citi elektroenerģijas jaudu deficīta risinājumi, piemēram, koģenerācijas staciju būve.
Kampars norādīja, ka Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite ir sapratusi - AES projekts nevirzījās uz priekšu, jo nebija pareiza tā struktūra.
Viņš arī ļoti atzinīgi vērtēja Lietuvas prezidentes secinājumu un iniciatīvu izpētīt, kur tad īsti problēma radusies un kā to risināt. Ministrs pavēstīja, ka arī Latvija un Igaunija vairākkārt Lietuvai norādījusi, ka divu gadu laikā bija jāizstrādā konkrēts plāns, ko Lietuva nav paveikusi.
Kampars piebilda, ka problēmas rada arī privātā energoinvestorkompānija "Leo LT".
Viņš pauda cerību, ka projekts tiks saprātīgi un koleģiāli virzīts uz priekšu.
Aģentūra BNS jau vēstīja, ka Grībauskaite 30.julijā paziņoja, ka nav pārliecināta, vai Lietuvā patiešām tiks uzbūvēta jauna AES. "Tas, vai Lietuva paliks atomenerģētikas valsts, būs atkarīgs no stratēģijas pārskatīšanas un jauniem aprēķiniem par visizdevīgākajām investīcijām," norādīja Grībauskaite.
Viņa uzsvēra, ka Lietuvai jāņem vērā, ka arī kaimiņvalstīs - Baltkrievijā un Krievijas Kaļiņingradas apgabalā - plānots būvēt jaunas AES.
Grībauskaite sacīja - ja izrādītos, ka AES būvniecības projekts būs ļoti dārgs, Lietuvas iedzīvotājiem vajadzētu paust savu viedokli par virzienu, kādā attīstīties Lietuvas enerģētikai.
Patlaban Lietuvā strādājošās Ignalinas AES darbību plānots pilnībā apturēt līdz 2009.gada 31.decembrim. To paredz vienošanās ar Eiropas Savienību, kur Ignalinas AES izmantotos padomju ražojuma RBMK tipa reaktorus uzskata par nedrošiem.
Lai nodrošinātu enerģētisko neatkarību arī pēc Ignalinas AES slēgšanas, Lietuva kopā ar Latviju, Igauniju un Poliju iecerējusi līdz 2015.-2018.gadam uzbūvēt jaunu vairāk nekā 20 miljardus litu (4,1 miljardu latu) vērtu AES.
Jaunās AES būvniecības projekts joprojām tiek uzskatīts par vienu no Lietuvas prioritātēm, taču tā realizāciju pēdējā laikā satricinājuši ar projekta īstenotāju - Lietuvas nacionālo energoinvestorkompāniju "Leo LT" - saistītie sarežģījumi. Lietuvas Konstitucionālā tiesa likumu par "Leo LT" dibināšanu ir atzinusi par nekonstitucionālu, savukārt Seims pieņēmis likuma grozījumus, kas ļauj valdībai pieņemt lēmumu par kompānijas likvidāciju. "Leo LT" ir atstādināta no AES un citu stratēģiski svarīgu energoprojektu īstenošanas.
BNS
