Sami var būt agresīvi, bet bērnus neēd
Daugavu pie Pļaviņām, Jēkabpils un Līvāniem sen apvijušas leģendas par milzu samiem, kas pat uzklūp peldētājiem un var dzelmē aizvilkt bērnus.
Pēdējie makšķernieku lomi patiešām iedveš bijību. Latvijā lielākie milzeņi parasti sasniedz divu metru garumu, bet teorētiski, kā vēsta interneta enciklopēdija „Latvijas daba”, var izaugt līdz pat pieciem metriem un būt 420 kilogramu smagi.
Uzbrukums Aiviekstē, par laimi, Grīna romānā
Klīst nostāsti, ka sams, redzot kustīgu peldētāja kāju, sajauc to ar zivi un kampj tik ciet. Ļoti teorētiski sams varētu uzklupt cilvēkam, bet reāli šādi gadījumi nav pieredzēti, saka makšķernieks, diplomēts ihtiologs un dabas draugs Māris Olte. „Sams atgādina lielu lempi, bet patiesībā viņš ūdenī ir ļoti kustīgs un ātrs, palīdz platā aste.” Sams mēdz uzturēties „pusūdenī”, ne dziļumā un ne seklumā, izstiept un kustināt garās ūsas, tā pievilinot zivis. Var jau gadīties, ka viņam nejauši pieskaras peldētāja kāja, ja sams uzpeldējis augstāk, bet apzināts uzbrukums ir maz ticams.
Šovasar Olte fotografēja un filmēja Daugavā izmakšķerēto 72 kilogramus smagu samu un līdzi bija paņēmis savus puikas — četrus un sešus gadus vecus. Esot pārdomājis, vai sams varētu uzbrukt bērniem, tomēr secinājis, ka ne, turklāt viņu satikšanās ir mazticama. Var jau būt, ka par samu laupījumu reizēm kļūst pīlēni, bet parasti tas ir līdaku medījums.
Līdz šim, kā smej Olte, šāds incidents aprakstīts vienīgi Aleksandra Grīna romānā „Zemes atjaunotāji”, kur kādam puisim, peldot pār Aivieksti, uzbrūk sams. Cīniņā milzu zivi nodur ar nazi, un pēc tam gaļas ir tik daudz, ka pieēdas pat lācis Pinkainītis.
Tiesa, Olte uzsver: „Sams ir agresīvs, viņam ir liela pašapziņa. Ir bijis, ka cilvēki nomakšķerē samu, piesien striķī, atstāj ūdenī, tad grib apskatīties, un viņš iekož plikas kājas īkšķī.” Arī Olte ir nomakšķerējis samus, bet ne tik lielus, lai tie būtu bīstami veselībai.
Pirmajā vietā zandarts
No Latvijas agresīvajām zivīm Olte pirmajā trijniekā liek zandartu, zuti un samu. Jūlijā Šveices policija bija spiesta ar harpūnu nogalināt maktenu zandartu, kas uzbruka atpūtniekiem Madžores ezerā. 70 centimetrus garā un astoņus kilogramus smagā zivs sakoda sešus peldētājus, divi cietušie pat nokļuva slimnīcā ar 10 centimetru lieliem kodumiem. Plēsoņa nokļuva uz tūristu galda.
Olte noraida šajā gadījumā izskanējušo versiju, ka zandartam bijuši hormonālie traucējumi: „Zandarts apsargā savas ligzdas un, ja tām piepeld pārāk tuvu, var arī uzbrukt.” Tas esot īstais iemesls, nevis zivs garīgā veselība. Oltem zemūdens nirēji Latvijā ir rādījuši zilumus un rētas, gūtas no zandarta, savainota ar harpūnu.
Nekaitiniet līdaku!
Zemūdens nirējs Dmitrijs Semjonovs kasjauns.lv saka, ka visi ūdens iemītnieki ir miermīlīgi un kā jebkurš dzīvnieks slēpjas no cilvēka, ja vien tos neapdraud. Ja plēsīgās zivis vajā vai kaitina, gan iespējams pretuzbrukums. Netālu no Jēkabpils atrodas nirēju iecienītais Biržu karjers, kur ir appludināts dzelzceļš. „Šeit divi daiveri ieraudzīja lielu, vecu līdaku, viens vēroja, otrs laida viņai virsū gaisa burbuļus. Līdaka saniknojās un kā torpēda nesās virsū tam, kurš skatījās. Izbīlis bija pamatīgs, kad virsū nesas gandrīz metru garš baļķis!” Kodusi gan nav, tikai taranējusi.
