Sabiedrība
2009. gada 14. augusts, 13:32

Pārlielupes cietums kļūs par atpūtas centru?

Jauns.lv

Jelgavas dome savā īpašumā grasās paņemt pagājušā gada beigās slēgto Pārlielupes cietumu. Kaut arī lēmums par cietuma ēku pārņemšanu jau ir pieņemts, pašvaldība neatklāj, ko tā ieplānojusi darīt ar kādreizējo ieslodzījuma vietu.

Pārlielupes cietums ir būvēts pirms vairāk nekā pusgadsimta, laika gaitā fiziski ir nokalpojis, tā ka pagājušā gada nogalē Tieslietu ministrija nolēma to slēgt. Cietums tehniski bija katastrofālā stāvoklī un bija viens no “vispieejamākajiem” Latvijas cietumiem – no tā regulāri izlauzās ieslodzītie, garāmgājēji pāri sētai cietumniekiem bez problēmām meta dažādus sainīšus... Savukārt Eiropas cilvēktiesību aizstāvji uz mūsu valsti dusmojās, ka sadzīves apstākļi Pārlielupes cietumā neatbilst nekādām cilvēktiesību normām.

Cietumu apsargā bruņotas lēdijas

Pašlaik pamestās cietuma ēkas atrodas Tieslietu ministrijas apsargu uzraudzībā. Ieslodzījuma vietu pārvaldes pārstāve portālam jelgavnieki.lv neatklāj, cik liela ir apsardze. Viņa vienīgi noteica: “Ņemot vērā kriminogēno situāciju valstī, nevaram atklāt, cik cilvēku apsargā cietumu, lai, izlasot šo informāciju, kādam nerastos vēlme tur “paciemoties”.”

Tikmēr Pārlielupes cietums ir kļuvis par vienu no vietām, kam “uzbrūk” tā dēvētie bradātāji – jaunieši, kuru aizraušanās ir ekspedīcijas pamestos industriālos objektos: rūpnīcās, pagrabos, patvertnēs. Interneta vietnē bradajumi.lv ir izveidots domubiedru grupas forums, kurā tiek apspriesta “bradāšana” pa pamesto cietumu.

Lūk, daži izvilkumi no bradātāju foruma.

* “Pa to cietumu uzmanīgi, to vēl joprojām apsargā bruņotas lēdijas.”

* “Nesen atgriezāmies no Jelgavas. Mērķis bija uzzināt, vai ir iespējams iekļūt bijušajā Pārlielupes cietumā. Izrādās, cietums vēl tiek apsargāts. Pajautāju sargam, kam man būtu jāadresē iesniegums, ja vēlos apskatīt cietumu. Sargs atbildēja, ka tas ir bezcerīgi – nevienu cietumā iekšā nelaidīs.”

* “Cietums ir tukšs no cietumniekiem, bet tur vēl joprojām stāv dažādi dokumenti and stuff (viela, materiāls – angl.). Lai vai kā, nevienu tur nelaidīs, lai vienkāršā tauta neuzzina, cik briesmīgi apstākļi bija tai cietumā.”

* “Daļa ēku pamestas, bet neizdemolētas. Ir kur kāpt, ir neliela pazeme. ko papētīt.”

Cietums sekmēs pilsētas saimniecisko dzīvi

Jau jūnijā Jelgavas dome nolēma no Tieslietu ministrijas bez atlīdzības pārņemt Pārlielupes cietuma ēkas un teritoriju. Pašvaldībā kasjauns.lv gan neizdevās uzzināt, ko tā ieplānojusi kādreizējā cietuma teritorijā, Jelgavas domes lēmumā vienīgi teikts, ka pašvaldība cietumu savā īpašumā pārņem, lai “sekmētu saimniecisko darbību Jelgavas pilsētā”.

Jelgavas domes preses dienestā kasjauns.lv teica, ka pagaidām vēl neviens pašvaldības darbinieks nevar skaidri pateikt, ko pilsēta ieplānojusi darīt cietuma teritorijā, jo “pilsētai tagad esot daudz citu, aktuālāku problēmu”.

Kameru vietā – atpūtas istabiņas

Viskonkrētāk par Pārlielupes cietuma nākotni Jelgavas domes oficiozā “Jelgavas Vēstnesis” ir izteikusies kādreizējā Jelgavas vicemēre (tagad – pilsētas izpilddirektore) Irēna Škutāne, kura tur vēlas redzēt ģimenes atpūtas pilsētiņu:

“Cietums līdz šim aizņēma ievērojamu teritoriju un atradās kaimiņos kultūras namam, slimnīcai, dzīvojamam kvartālam... Manuprāt, tieši cietums Pārlielupei ilgus gadus bija uzspiedis pelēcības un nomāktības zīmogu. Taču tagad, kad cietums atbrīvots no ieslodzītajiem, šķiet, Pārlielupes iedzīvotāji ir uzelpojuši un vēlas pārmaiņas. Šī, manuprāt, ir lieliska teritorija, lai to sakārtotu un pārveidotu par jelgavniekiem tīkamu vietu. Šo teritoriju mēs neapšaubāmi redzam kā ģimenes atpūtas centru, kurā nodarbes varētu rast dažāda gadagājuma cilvēki. Protams, šis darbs nav paveicams divos gados, un pagaidām tā ir tikai vīzija, taču esmu pārliecināta, ka, mērķtiecīgi strādājot, tā būs brīnišķīga atpūtas vieta, kas harmonizēs ar pārējo Pārlielupes ainavu. Runājot par resursiem šī mērķa īstenošanai, jāteic, ka manā skatījumā tie visdrīzāk nebūs pašvaldības līdzekļi, bet gan veiksmīgi realizēts publiskās un privātās partnerības modelis. Tas ir paveicams nākamo četru gadu laikā.”


Elmārs Barkāns/Foto: LETA