Cik maksā zibens spēriens pa policiju?
Parasti valdībā skatāmie jautājumi ir smagnēji, specifiski, plašākai publikai neinteresanti utt. Nākamajā nedēļā dienas kārtībā tomēr ne visi ir tādi...
Piemēram, Iekšlietu ministrija lūgs valdību izdalīt līdzekļus no t.s. neparedzētiem gadījumiem paredzētās naudas, lai likvidētu 2009.gada 16.jūlijā notikušā zibens spēriena sekas. Minētā dabas parādība toreiz sabojāja visas Dobeles rajona policijas pārvaldes sakaru sistēmas, un nu nepieciešami 97 345 lati... Jo, cik saprotams no lēmuma projekta anotācijas, ķeza Dobelē nodarījusi zaudējumus arī citu rajonu iekšlietu struktūru sakaru sistēmām (domino efekts?). Skaidrs, ka nauda jādod, bet – vai tad zibens apdraudējumu nevar novērst?
Jo citādi rodas nākamais jautājums: ņemot vērā, ka pērkona negaiss Latvijā ir gana bieža parādība, kur garantija, ka līdzīgi tēriņi nekļūs par regulāru vajadzību?
9. Maijs, Maija grāfa svētki...
Vēl ministrija prasa no neparedzēto gadījumu “katliņa” 110 506 latus, lai apmaksātu savu darbinieku papildus darbu, kas radies šā gada aprīlī – maijā. Respektīvi, nauda tiek prasīta par kārtības nodrošināšanu dažādos pasākumos. Un te nu rodas jautājumi. Piemēram, skaidrs, ka policija nevarēja prognozēt, ka tai būs jāapsargā pikets pie Ķīnas vēstniecības 30.aprīlī vai studentu protesta gājiens Vecrīgā 5.maijā. Tomēr vai policija, plānojot savus izdevumus, nevarēja jau rēķināties ar pasākumiem 9.maijā – tie taču notiek ik gadu? Līdzīgi ir ar Maija grāfa svētkiem Rāstlaukumā 16.maijā – kas nu tur tik “neparedzēts”... Labi – nebūsim sīkumaini. Vienīgi žēl, ka naudas pieprasījumā nav paskaidrots, kādas summas izmaksājis konkrētais pasākums, jo būtu, piemēram, interesanti uzzināt, cik dārgs šajā ziņā ir bijis kārtējais “praids”, kurš arī iekļauts kopējā sarakstā.
Pārkāpsim pāri ES
Visbeidzot interesants ir Finanšu ministrijas sagatavotais ziņojums par dzīvības apdrošināšanas atlīdzībām, kurā Latvija faktiski atzīst, ka tai nāksies pārkāpt Eiropas Savienības direktīvas, jo... Tātad konkrētā direktīva ir vērsta uz to, lai attiecībā uz dažādu pakalpojumu sniegšanu tiktu ievērota dzimumu vienlīdzība. Latvijas gadījumā āķis ir tāds, ka apdrošinātāji mūsu kungiem aprēķina lielākus tarifus nekā dāmām, un ministrija ir nostājusies apdrošinātāju pusē. Izrādās (spriežot pēc pielikuma), ka Latvijā ir viena no lielākajām Eiropā atšķirība starp vidējo vīrieša un sievietes mūža ilgumu. Tas, ka sievietes vidēji dzīvo ilgāk, nav nekāds noslēpums, bet Latvijas gadījumā disproporcija ir ļoti liela. Piemēram, ja Zviedrijā un Nīderlandē atšķirība ir 4,3 gadi, Vācijā – 5,2 gadi, tad Latvijā – 10,9 gadi. Nabaga Latvijas vīrieši...
Māris Zanders
