Dālderis: laiva ar astoņiem teātriem slīkst, diviem ir jāizkāpj...
Astoņi teātri Latvijai ar apmēram diviem miljoniem iedzīvotāju ir par daudz. "Patlaban astoņi valsts finansēti teātri atrodas vienā laivā, kura slīkst. Diviem vai trim ir jāizkāpj...”
Dāldera skarbā alegorija
"Patlaban astoņi valsts finansēti teātri atrodas vienā laivā, kura slīkst. Diviem vai trim ir jāizkāpj, lai pārējie var braukt tālāk," skaidroja Dālderis.
Ja finansējums tiks arī nākamgad solidāri un vienādi samazināts visiem teātriem, vismaz daļa no tiem bankrotēšot, un to parādi būs jāsedz valstij, apgalvoja kultūras ministrs.
Valsts dotācija teātriem, kas 2008.gadā bija septiņi miljoni latu, nākamgad tiks samazināta līdz diviem miljoniem latu.
Dālderis pauda Kultūras ministrijas nostāju: valsts finansēs tikai izcilākās teātra trupas, kurām ir arī veiksmīgs mārketings.
Spēcīgie un vājie?
Latvijas Kultūras akadēmijas rektors Jānis Siliņš nosauca trīs mākslinieciski augstvērtīgākos Latvijas teātrus. Tie ir Nacionālais teātris, Jaunais Rīgas teātris un Valmieras Drāmas teātris.
Savukārt M.Čehova Rīgas Krievu teātra mākslinieciskais līmenis, pēc Siliņa teiktā, ir "nekāds", vājš mākslinieciskais līmenis esot ne tikai Daugavpils teātrim, bet arī Liepājas teātrim.
Dālderis deputātus informēja, ka Liepājas teātri savā pārziņā pārņēmusi Liepājas pašvaldība. Notiekot sarunas ar Rīgas domi, kurai arī tiekot piedāvāts pārņemt savā pārziņā kādu teātri.
Jau ziņots, ka kultūras ministrs 23.septembrī iecerējis tikties ar Daugavpils mēru Rihardu Eigimu (LSDSP), lai runātu par Daugavpils teātra nodošanu pašvaldības pārziņā.
Valsts budžeta dotācija Daugavpils teātrim šogad piešķirta 380 036 latu apmērā. Teātra pašu ieņēmumi tiek plānoti 25 000 latu apmērā, no tiem ieņēmumi no biļešu realizācijas - 23 000 latu, Valsts Kultūrkapitāla fonda finansējums - 2348 lati. Šī proporcija, pēc KM domām, norāda uz kritisko situāciju - valsts teju jau 90% apmērā dotē kapitālsabiedrību, kurai būtībā pašai jāspēj adekvāti pelnīt.
Piemēram, Valmieras Drāmas teātrim no kopējiem ieņēmumiem valsts budžeta dotācija veido 65% un pašu ieņēmumi, tajā skaitā ieņēmumi no biļešu realizācijas, ir 44%. Savukārt Daugavpils teātrim no kopējiem ieņēmumiem valsts budžeta dotācija veido 86,9% un pašu ieņēmumi ir 5,7%. Valmierā ir aptuveni 27 600 iedzīvotāju, Daugavpilī - gandrīz 105 000 iedzīvotāju.
Sarežģītā finansiālā situācija valstī šobrīd liek pārskatīt teātra darbību un, secinot, ka Daugavpils teātra darbības rezultatīvie rādītāji, kā arī mākslinieciskās kvalitātes novērtējums jau vairākus gadus ir kritiski zemā līmenī, meklēt racionālu risinājumu. Taču KM mērķis neesot slēgt teātri, bet gan meklēt racionālāko veidu, kā arī laikā, kad tiek dramatiski samazināts valsts budžeta finansējumums visās nozarēs, tostarp kultūrā, tas varētu turpināt savu darbību.
KM uzskata, ka no nākamā gada sākuma Daugavpils teātrim būtu lietderīgāk atrasties pašvaldības pārziņā. Ja Daugavpils pašvaldība sniegs apstiprinošu atbildi, tad, lai nodrošinātu valstisku atbalstu teātra mākslas pieejamības veicināšanai Latgales reģionā, kā arī latviskās kultūrvides saglabāšanai otrā lielākajā Latvijas pilsētā, KM lems par līdzfinansējuma piešķiršanu Daugavpils teātrim. Jautājumu par tā iespējamajiem apmēriem paredzēts pārrunāt kultūras ministra un Daugavpils mēra tikšanās laikā.
Ko darīt Latgales reģionam?
KM plāno pastiprinātu vērību turpmāk pievērst valsts dotēto teātru viesizrāžu skaita palielināšanai, liekot īpašu uzsvaru uz teātru viesizrādēm reģionos, tostarp Latgales reģionā. Šāds mērķu uzstādījums jau esot pārrunāts ar Dailes teātra, Nacionālā teātra, M. Čehova Rīgas Krievu teātra vadību.
Arī šodien Saeimas komisijas sēdē Dālderis pauda KM viedokli, ka Daugavpils teātris varētu strādāt trīs līdz četrus mēnešus gadā, bet pārējā laikā daugavpilieši varētu skatīties citu teātru viesizrādes.
Savukārt Daugavpils domes priekšsēdētāja pirmā vietniece Līvija Jankovska apgalvoja, ka pašvaldība patlaban nespēj pārņemt teātri, un lūdza atlikt šo lēmumu vismaz uz gadu. Jankovska solīja, ka pašvaldība varētu līdzdarboties Vienības nama, kurā darbojas teātris, komunālo rēķinu kārtošanā un rūpēties par izrāžu mākslinieciskā līmeņa celšanu.
Deputāte Janīna Kursīte (PS) pauda viedokli, ka teātrim repertuāra jautājumos būtu ciešāk jāsadarbojas ar Daugavpils Universitāti (DU), jāiestudē izrādes latgaliešu valodā.
Savukārt profesore Silvija Radzobe pastāstīja, ka viņu pārsteidzis fakts, ka 11 jaunieši, kas patlaban DU apgūst aktiera meistarību, nav redzējuši nevienu Rīgas teātru izrādi.
Latvijas Kultūras akadēmijas rektors Siliņš atzina, ka latviešu teātra trupa arī 30.gados spēja pastāvēt tikai divus gadus, Daugavpils muzikālais teātris darbojās no 1059. līdz 1961.gadam. 1996.gadā, kad no Daugavpils aizgāja režisors Pēteris Krilovs ar lielu daļu paša audzināto aktieru, latviešu trupa faktiski pārstāja eksistēt. Savukārt krievu trupa ir labā profesionālā līmenī, bet tās vidējais vecums ir 37 - 40 gadi. Teātrī ir tikai viens štata režisors - Harijs Petrockis, kurš nespēj iestudēt sezonā 10 -12 izrādes.
Patlaban Daugavpils teātrī ir 74 štata darbinieki, no tiem 25 ir aktieri.
LETA/Foto: LETA
