Latvijā top noslēpumainas tehnoloģijas
Šonedēļ Ekonomikas ministrija iesniedza valdībā priekšlikumu palielināt valsts līdzfinansējumu ES struktūrfondu projektiem. To skaitā sadaļā ”Jaunu produktu un tehnoloģiju izstrāde”.
Jāsaka, daudzi no apmēram 100 pieteikumiem vismaz izskatās adekvāti, tomēr daži vedina domāt, ka Latvijā top kādas superslepenas tehnoloģijas, kuras nedrīkst precīzi apzīmēt, lai konkurenti nenozog.
Piemēram (mans subjektīvais tops) –
1. “Eksperimentālā izstrādne jauna produkta radīšanai” – 60 165 lati
2. “Tehnoloģija sabiedrības iesaistei ziņu radīšanā” – 41 265 lati
3. “Biznesa vadības lietojuma platforma” – 43 164 lati
4. “Jaunas izstrādes metodikas, tās atbalstošo programmatūras rīku un gatavu atkalizmantojamu komponentu kopas” – 67 812 lati
5. “Augu bioloģiski aktīvās vielas izstrāde” – 48 118 lati
6. “Lauksaimniecības tehnikas kontroles un aizsardzības sistēmas izstrāde” – 15 442 lati
Atsevišķā “nominācijā” izdalāms aizkustinošs solījums: “prototipa izstrāde jaunam radioaparātam, izmantojot vēsturiskās VEF radiobūves tradīcijas un dizainu” (valsts atbalsta ar 17 329 latiem).
Jāpiezīmē arī, ka mūsējie ir gatavi “ielikt kloķi” industrijām, kurās ir milzīgi izpētes budžeti. Piemēram, ja valsts pieliks klāt 49 068 latus, tad mūsējie ķersies pie “augstas nodilumizturības naftas urbumu sūkņu izveides”. Tas nekas, ka Latvijā naftas urbšana nav spēcīgi attīstīta. Savukārt, ja valsts piepalīdzēs ar 72 649 latiem, tad nekādas nokia vai samsung klāt nestāvēs, jo mēs tiksim pie “jauna produkta – ierīces programmējamai reakcijai uz tuvumā esošajām reģistrētajām Bluetooth ierīcēm”.
Māris Zanders
