Kalvītis: par "Parex" un ekonomikas problēmām atbildība jāuzņemas Latvijas Bankai
Valdībai pēc iespējas ātrāk jātiek galā ar "Parex banku" – tā jāpārdod, bet, ja to nevar, kādam jāatdod kaut vai par velti. Ja arī to nevar, banka jāslēdz ciet, uzskata Aigars Kalvītis.
Kalvītis uzsver, ka "Parex bankas" problēmu iemesli ir ļoti sarežģīti un to pirmsākumi jāmeklē laikā, kad bankas darbība netika pietiekami kontrolēta. Arī bankas pārņemšanas laikā pieņemti nepareizi lēmumi, piemēram, sākotnēji netika ierobežota līdzekļu aizplūšana no bankas.
"Parex bankas" problēmu rezultātā no valsts budžeta un ekonomikas aizplūduši 1,5 miljardi latu, kas ir vērtējams kā ļoti būtisks zaudējums Latvijas valstij.
Pēc Kalvīša rīcībā esošās informācijas, tieši Latvijas Banka bijusi tā, kas sākotnēji rosinājusi nepiemērot ierobežojumus naudas izņemšanā no "Parex bankas".
Kā uzskata ekspremjers, gan Finanšu un kapitāla tirgus komisijā, gan Latvijas Bankā strādā "finanšu guru", kuri saņem milzīgu algu un kuriem šādas problēmas ir jāparedz.
Kalvītis arī pastāstīja, ka par "Parex bankas" problēmām ar viņu savulaik konsultējies toreizējais premjers Ivars Godmanis (LPP/LC), kuram Tautas partijas politiķis sacījis: "Ivar, būs lielas nepatikšanas. Turies tālāk no šīm problēmām!"
Ekspremjers arī kritizēja panāktās vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem.
Kā sacīja Kalvītis, pat starptautiskie eksperti atzinuši, ka aizdevēju uzspiestās rekomendācijas paralizē Latvijas ekonomiku un tiek īstenoti pasākumi, kas ir pretrunā ar praksi, kāda tiek īstenota ekonomikas "sildīšanai".
Kā piemēru ekspremjers minēja miljarda noguldījumu Valsts kasē. Šī nauda netiek reāli izmantota, bet par to jāmaksā procenti aizdevējiem. Tikmēr citas pasaules valstis, piemēram, ASV un Krievija, iegulda miljardus savās ekonomikās - rūpniecībai, finanšu sektorā kreditēšanas atsākšanai.
Kalvītis pauda satraukumu, vai patlaban sarunās ar aizdevējiem viss nav "tik tālu aizlaists", ka panāktās Latvijai nelabvēlīgās vienošanās nav iespējams mainīt. Pēc ekspremjera teiktā, nav vērts runāt ar emisāriem, kas ierodas Latvijā pārbaudīt vienošanos izpildi, bet premjeram un finanšu ministram jādodas runāt ar starptautisko aizdevēju vadītājiem, kuri pieņem lēmumus.
Rimševičs spiedzīgā balsī iestājies pret ierobežojumu uzlikšanu
Tieši Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs bijis tas, kurš "Parex bankas" pārņemšanas laikā "iekarsuši spiedzīgā balsī" kategoriski iestājies pret naudas aizplūšanas ierobežojumu uzlikšanu bankai. Tas izriet no tagadējā tieslietu ministra Mareka Segliņa (TP) stāstījuma "Baltic Screen", kura veikto pētījumu par "Parex bankas" krahu un pārņemšanu nākamnedēļ sāks publicēt laikraksts "Telegraf" un portāls "Apollo".
Šodien publikācijā "Apollo" tiek atgādināts, ka Valsts kontrole (VK) savā atzinumā norāda, ka lielā mērā valdības kavēšanās dēļ, nosakot darījumu ierobežojumus, no "Parex bankas" kopumā aizplūda vairāk nekā miljards latu. Taču līdz šim nebija zināms, kura amatpersona tieši viskategoriskāk iestājusies, lai šī iespējamā aizplūšana noteikti netiktu ierobežota.
"Todien pēc Latvijas Bankas prezidenta Rimšēviča ļoti uzstājīgas un pat, var teikt, histēriskas prasības un teikšanas, ka valdība tad būs pilnīgi nejēgas, ja tā izdarīs, netika uzlikti ierobežojumi naudas izņemšanai. Un es ar pilnu atbildību - vai tas būs prokuratūrā vai kur, man ir 30-40 liecinieki, - varu teikt: mēs neuzlikām šos ierobežojumus pēc Ilmāra Rimšēviča kategoriska uzstādījuma un stāstīšanas pat tādā spiedzošā balsī, un es nobrīnījos, jo Rimšēvičam ir ļoti izturēta balss, un izrādījās, ka tad, kad viņš ir iekarsis, šī balss kļūst spiedzoša," tagad atklāj Segliņš.
Latvijas Bankas prezidents ierobežojumu uzlikšanu salīdzinājis ar žņauga uzlikšanu rokai. "Es atceros pat, kā viņš teica - tas esot kā rokai uzlikt žņaugu, un kā mēs nesaprotot, ka tad, ja tas žņaugs ir uzlikts, roka atpūs un nokritīs. Un, ja mēs tā izdarot, ja mēs liekot ierobežojumus naudas izņemšanai, tad varot to banku klapēt ciet jau sestdien. Jo tas nozīmējot, ka banka būs ciet šā vai tā," apgalvo ministrs.
Saskaņā ar Segliņa stāstīto vēl lēmuma pieņemšanas dienas rītā Tautas partijas ministri sprieduši - ja valsts banku pārņem, ir jāuzliek ierobežojumi naudas izņemšanai. Taču valdības sēdē visus pārliecinājis Latvijas Bankas prezidents: "Mani kā cilvēku, kas tik labi neorientējas banku lietās, Ilmārs Rimšēvičs, Latvijas Bankas prezidents un pirms tam daudzus gadus viceprezidents, un studējis Amerikā un valstī visādā ziņā respektēts cilvēks, pārliecināja par šādu rīcību, kas man joprojām šķiet nepareiza. Bet tajā dienā es domāju - nu, jā, es tomēr neesmu tik liels speciālists banku lietās. Ja Latvijas Bankas prezidents pieprasa. Kurš tad vēl var konsultēt un kuram vēl var uzticēties? Nu, kam vēl?"
Latvijas Bankas prezidents pagaidām nav vēlējies komentēt šos Segliņa izteikumus.
LETA/Foto: LETA