- Esmu nolēmusi, ka vīriešos pats labākais ir asprātība, tas ir, ja neņem vērā naudu un vieglu vadāmību.
- Jā, bet arī manieres, no tām nu nevar atteikties.
- Tiesa. Es katrā laikā ņemtu pretī jebkuru maitasgabalu, ja tik tam ir kāda druska manieru!
Pie šīs slavenā Tomasa Harisa krimināltrillera „Jēru klusēšana” rindkopas, kurā divas policistes spriež par vīriešiem, grāmata it kā pati no sevis noslīgst klēpī – kas šai ziņā ir svarīgi man?
Nauda? Tā man patiktu gan! Tomēr, ja tiktu dota bez jebkādiem nosacījumiem. Jo, kā rāda mana pieredze, meitenēm, kuras tikušas pie bagātajiem vīriem, nebūt neklājas viegli. Stāsts par zelta krātiņu, kuros bagātnieks sloga savu sievieti, ir katrā laikmetā bijis aktuāls. Viegla vadāmība? Tā ir laba lieta – spītīgs un paštaisns draugs patiesi ir grūti paciešams. Un bez labām manierēm nudien nevar iztikt – nezinu neko šausmīgāku, ja puiša, kurš tai brīdī ir manējais, stulbas uzvedības dēļ (idiotiska „vārīšanās” dzērumā, slikta garastāvokļa demonstrācija, necieņa pret maniem draugiem vai, vēl sliktāk – vecākiem utt) ir jāpamet interesanta ballīte. Patiesi, ģeniālajam Harisam izrādās ir 100% taisnība – ar pirmo numuru minētā asprātība arī manā bilancē ir saraksta augšgalā. Ieklausieties, kā skan šis vārds: „ass prātība”! Es esmu pārliecināta, ka asprātīgam cilvēkam pilnīgi noteikti ir arī izcils un gudrs prāts! Un – ja saskan joki, saskanēs arī gultā! (Ja nu tomēr pirms likšanās tajā gribas būt pavisam drošai, ka pasākums izdosies ar pirmo reizi, var pārbaudīt partneri deju zālē! Ja vēl arī tur ir OK – nav šaubu, ka laimējies atrast īsto puisi!) Tu, re! Esmu aizdomājusies līdz gultai! Bet kas manai otrai pusītei būtu jāspēj, lai es kliegtu un skrāpētos, kā tas, no filmām spriežot, katrai kaislīgai meitenei būtu jādara?! Pirmais, ko iedomājos momentā ir – tīrība. Būšu kategoriska – man riebjas vīrieši, kas neskuj paduses, nemazgā kājas vai, nedo’ Dievs, to vietu! Svarīgi, lai viņš būtu atraisīts un rotaļīgs, nevis saspringti pūlētos. Protams, viņam jāspēj padomāt arī par manu labsajūtu, bet tas jau pats par sevi saprotams! Un visbeidzot – jāprot un jāgrib mani glāstīt un apmīļot. Tas ir ļoti būtiski.
Lūk, kādas domas var izraisīt maniakāls trilleris!
Iedomājieties! Pēc dažām dienām uzsāku lasīt Lerija Bruka krimiķi „Ēsma”. Un arī tajā, paralēli kriminālintrigai, prātots par to pašu – ko mēs katrs gaidām no saviem partneriem. Lūk, pie kāda secinājuma nākuši Bruka varoņi: „Jābūt saderīgiem rakstura trūkumiem, kopīgiem vājajiem punktiem un līdzīgam tolerances līmenim.” Arī taisnība, vai ne?
