Nākamgad pedagogu atalgojums tiks palielināts par 30%

Premjers piebilda, ka šis paaugstinājums ļaus ieviest piemaksas, kuras pašlaik pedagogiem netiek maksātas, piemēram, par mājas darbu burtnīcu labošanu u.c.

Savukārt jautājumā par finansējumu augstākajai izglītībai, pēc Dombrovska teiktā, būs jāmeklē iespējas piesaistīt papildu līdzekļus, lai nākamajā mācību gadā varētu nodrošināt budžeta studiju vietas. Pagaidām finansējums šai jomai ir tik, cik paredzēts budžeta projektā, - pie šī jautājuma nāksies valdībā atgriezties.

Jau ziņots, ka vairākos novados skolotāji saņēmuši pirmās algas 2010./2011.mācību gadā, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu samazinātas līdz 250 latiem par likmi pirms nodokļu nomaksas, kā arī vairs neietver piemaksas par papildus pienākumu veikšanu.

Kā norāda Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības Ogres rajona padomes priekšsēdētāja Airisa Lepere, neraugoties uz to, ka darba samaksa par likmi skolotājam samazināta par aptuveni 100 latiem, reālais samazinājums ir krietni lielāks, jo skolotājam lielu algas daļu veidojušas tieši papildus piemaksas par klases audzināšanu, burtnīcu labošanu, gatavošanos stundām un citu ārpusklases darbu.

"Skolotāji ir šokēti, tajā pat laikā viņi jau bija gatavi šādam samazinājumam," norāda Lepere, skaidrojot, ka pedagogi savas algas aprēķinājuši jau iepriekš.

Arī arodbiedrības priekšsēdētājas vietnieks Jānis Krastiņš norāda - skolotājs jau iepriekš zinājis gan tarificētās stundas, gan to, cik ir vienas stundas vērtība pēc jaunā izglītības finansēšanas modeļa, tomēr, visticamāk, reālo algas samazinājumu pedagogs aptver, to saņemot uz rokas vai savā kontā.

Kā ziņots, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA), vakar tiekoties ar IZM pārstāvjiem, vērsusi uzmanību uz to, ka vēlas panākt koalīciju veidojošo partiju garantijas savu prasību izpildei attiecībā uz nākamā gada budžetu.

Kā pēc tikšanās žurnālistiem atzina arodbiedrības priekšsēdētāja Astrīda Harbaceviča, lai arī IZM ir solījusi nākamajā gadā ne tikai palielināt skolotāju darba samaksu un izpildīt virkni citu arodbiedrības uzstādīto prasību, lai šie solījumi netiktu atsaukti budžeta pieņemšanas gaitā, arodbiedrība ar valdību vēlas noslēgt vienošanos, kuru parakstītu visas koalīciju veidojošās partijas.

Tāpat arodbiedrība vienojusies nākamnedēļ, 27.oktobrī, turpināt sarunas ar IZM, pieprasot konkrētu dokumentu projektus, kas paredz izglītības finansējuma palielinājumu.

Pagaidām neatrisināts jautājums ir augstākās izglītības un zinātnes finansējums nākamajā gadā, jo, lai arī abas puses paudušas izpratni par nepieciešamību to palielināt, pagaidām trūkst priekšlikumu, kā tas tiks darīts. Tomēr no ministrijas puses izskanējusi iecere par augstskolu darba optimizāciju, kā arī nepieciešamību augstskolu finansēšanā vairāk iesaistīt pašu augstskolu līdzekļus.