Zīle: Latvija izvēlējusies sāpīgāko ceļu
Jau 2007.gadā bija skaidrs, ka Latvijai ir divas iespējas - valūtas vai ienākumu devalvācija. Mēs izvēlējāmies devalvēt ienākumus un turēt stabilu valūtas kursu.
Starptautiskais Valūtas fonds jau sen analizējis situāciju Baltijas valstīs un Ungārijā. "Pirms laba laika viņi sūtīja [ekspremjeram Aigaram] Kalvītim un Latvijas valdībai dažus tā saucamos nepapīrus, dažus no tiem esmu redzējis," stāsta Zīle.
Viņš apgalvo, ka nekad ne teorijā, ne praksē nav sastapies ar kaut ko tādu kā Latvijā, kad krītošā ekonomikā varētu vēl vairāk "saspiest" publiskos izdevumus.
"Mēs turam stingru nacionālās valūtas kursu, apzināti palielinām bezdarbu, samazinām ienākumus iedzīvotājiem, nominālā izteiksmē tos devalvējot - kādu laiku tā var iztikt. Es uzsveru: iztikt, saņemot gandrīz vienīgo iespēju, kā uzturēt šo budžetu un uzturēt sabiedrību pie kaut kāda saprātīga dzīves līmeņa, taču šim ceļam nav nekāda ilgtermiņa risinājuma," akcentē Zīle, tomēr atzīst, ka starptautisko aizdevēju nauda ir gandrīz vienīgais viņam zināmais Latvijai pieejamais finanšu resurss.
Kā uzskata Zīle, nepieciešams pārliecināt Latvijas partnerus un pēdējā laika lielākos kreditētājus par to, ka "visi tomēr esam vienā laivā" un tāpēc vajadzētu iet uz priekšu ar politiski ātrāku eiro ieviešanu Latvijā. Ja gadījumā tas neizdodas, var notikt kursa izmaiņas, "jo neticu, ka ar tādu pašu eiro kursu pret latu mēs veiksmīgi piepeldēsim 2014.gadam".
Komentējot, kāpēc no diviem risinājuma variantiem tika izvēlēta iekšējā devalvācija, Zīle atgādina, ka starp lēmuma pieņēmējiem bija cilvēki, kas paņēmuši kredītus eiro valūtā. "Esmu redzējis informāciju, ka atbildīgie cilvēki, kas piedalījās šī lēmuma pieņemšanā, paši ir no tā atkarīgi. Tas nu gan būtu nožēlojami skumji, ja tikai tāpēc uz to tikām virzīti vai galvenokārt tāpēc, bet es ceru, ka tā tas nebija," akcentē politiķis.
