Tiesneši uzvar procesu Satversmes tiesā par savām algām

Apstrīdētās normas atzītas par spēkā neesošām no 2011.gada 1.janvāra, informēja ST priekšsēdētāja palīdze Līna Kovalevska.

Ar iebildumiem pret likumā "Par tiesu varu" noteikto ST vērsās Augstākās tiesas, Rīgas un Zemgales apgabaltiesu, Jūrmalas pilsētas tiesas, Rīgas pilsētas, Administratīvās rajona tiesas, Daugavpils, Jelgavas un Liepājas tiesu, Rīgas pilsētas Ziemeļu, Zemgales, Latgales un Vidzemes priekšpilsētu, kā arī Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas, Aizkraukles rajona tiesas un Ogres rajona tiesas tiesneši.

Pieteikuma iesniedzēji norādīja, ka viens no tiesnešu neatkarības elementiem ir tiesnešu sociālās garantijas un tās nevar tikt pasliktinātas.

ST par tiesnešu algu "iesaldēšanu" ierosināja kopumā 25 lietas. Par zemesgrāmatu tiesnešu algu samazināšanu tika ierosinātas trīs atsevišķas lietas.

ST pēc minēto tiesnešu pieteikumiem ierosināja lietas par likuma "Par tiesu varu" normu, kas noteic: "Tiesneša mēneša algu, izņemot zemesgrāmatu nodaļas tiesneša mēneša amatalgu, 2007., 2008. un 2009.gadā aprēķina, ņemot vērā strādājošo 2005.gada vidējo mēneša bruto darba samaksu, koeficientu 4,5 saglabājot nemainīgu."

ST vērtēja minētās normas atbilstību Satversmes 1., 83. un 107.pantam. Satversmes 1.pants noteic, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika, bet 83.pants - ka tiesneši ir neatkarīgi un vienīgi likumam padoti, savukārt Satversmes 107.pants noteic, ka ikvienam darbiniekam ir tiesības saņemt veiktajam darbam atbilstošu samaksu.

Savukārt pēc Zemesgrāmatu nodaļas tiesnešu pieteikuma lietas tika ierosinātas, jo viņu algas 2009.gadā tika nevis "iesaldētas" kā citu tiesu tiesnešiem, bet gan samazinātas.

Līdz 2009.gadam algas zemesgrāmatu tiesnešiem tika rēķinātas pēc iepriekšējā gada datiem, bet 2009.gadā - pēc 2006.gada datiem.

Atbildes rakstus Saeima pēc tiesas pieprasījuma sniegusi daudzās no minētajām lietām, un tie pievienoti apvienotās lietas materiāliem. Atbildes rakstā, kas tika ST iesniegts pirmajā no lietām par tiesnešu algu "iesaldēšanu", Saeima lūdza to atzīt par likumīgu, norādot, ka apstrīdētās normas pieņemšanas nepieciešamība "sakņojas straujā ekonomiskajā lejupslīdē, kas šobrīd vēl nav beigusies", un tās pieņemšana "bija nepieciešama un neatliekama, un tai ir leģitīms mērķis - sabiedrības labklājības nodrošināšana un citu personu tiesību aizsardzība. Turklāt apstrīdētā norma ir terminēta".

Saeima norāda, ka apstrīdētās normas pieņemšana izrietējusi no likumdevēja rīcības brīvības un pienākuma līdzsvarot dažādu sabiedrības grupu intereses.

LETA/foto:LETA