Pareizticīgie svin Lielā ūdens svētumu un lec āļiņģos. FOTO
Pastāv ticējums, ka 19. janvārī īpaši iesvētītam ūdenim piemīt maģisks „lielā svētuma” spēks. Pareizticīgie svin Lielo ūdens iesvētīšanu, pieminot Jēzus kristīšanu.
Pareizticīgie šajā dienā ne tikai notur svētku dievkalpojumus baznīcā, bet arī rīko rituālus pie aizsalušām upēm un ezeriem. Viņi tajos cērt āliņģus krusta formā un lec ledainajā ūdenī, jo tas, pēc viņu domām, stiprina gan garu un ticību.
Arī Latvijā pirms 2. pasaules kara bija izplatīta šāda rituāla darbība. Arhibīskapa Jāņa Pommera vadībā, tad pareizticīgo tūkstoši no katedrāles Esplanādē devās svētceļojumā uz aizsalušo Daugavu, kur sevi „spēcināja” ar auksto ūdeni. Laika gaitā, pareizticīgo peldēšanās tradīcija ziemas spelgoņā Latvijā iznīka.
Pareizticīgie svin Lielā ūdens svētumu un lec āļiņģos
Latvijas pareizticīgo baznīcās šajās dienās tikai notiek dievkalpojumi vairāk vai mazāk apkurinātos dievnamos par godu mūsu Kunga un Pestītāja Jēzus Kristus Parādīšanās svētkiem
Latvijas pareizticīgo baznīcas mājaslapā pareizticiba.lv rakstīts: „Šajās dienās iesvētītais ūdens tiek dēvēts par Lielo Agiasmu, tas ir - Lielo Svētumu. Senatnē eksistēja īpašas lūgšanas, kuras sagatavoja ticīgos šī Lielā Svētuma uzņemšanai. Tas mums vēsta par to, ar kādu bijību mums jālieto šis ūdens, kā pret to izturēties un neaizmirst saudzīgi to glabāt visa gada garumā, lai kad mūsu slimību vai nespēka brīžos mums rodas nepieciešamība to lietot, mēs spētu ar dievbijību lietot šo Lielo Svētumu.”
Savukārt Krievijā 19. janvārī ortodoksālie kristieši rīko dievkalpojumus ūdenskrātuvju krastos un lēkšanu āliņģos.
