VVF frizūra Latvijai izmaksāja 41 000 latu
Tēriņi par frizūru (piecarpus gados), neskaitot stilistes un frizieres došanos līdzi uz ārzemēm, nav vienīgie valsts apmaksātie eksprezidentes izdevumi. Pieticība Vairai Vīķei—Freibergai nav bijusi raksturīga, liecina grāmatā „Va(i)ras virtuve” aprakstītais. „Viņai bija fantastisks tautas atbalsts,” saka viens no autoriem Lato Lapsa. Diemžēl tas esot iztērēts ārējam spožumam un Latvijas vārda nešanai pasaulē, bet rezultāts nu ir redzams
Viesnīcas izmaksas atzītas par valsts noslēpumu
Grāmata vēsta, kā tērēta valsts nauda, slēgti slepeni līgumi, „veids, kā Vīķes—Freibergas kundze par prezidenti kļuva, diezgan būtiski atšķiras no tā, kas mums ir stāstīts”. Autori savu veikumu raksturo tikai kā faktu grāmatu, kura vietām esot pat nebaudāma, jo vairākās lappusēs ir tikai izdevumu tabulas. Grāmatai pievienots kompaktdisks ar 400 lappusēm, kur ir, piemēram, Vīķes—Freibergas „slepenais budžets”.
Līdzautore Irēna Saatčiane teic, ka daudzi cilvēki baidījušies runāt, tomēr, „kā vienmēr”, būtiski dokumenti „uzradās” pastkastītē. Tomēr kāds rēķins par viesnīcu Ņujorkā, izrādās, ir klasificēts kā valsts noslēpums. Tā teikts Ārlietu ministrijas atbildē līdzautorei Kristīnei Jančevskai.
Lapsa ironizē par gaidāmo pasakaino peļņu — kad būs izpārdota visa apgādā „Atēna” izdotā 4000 grāmatu tirāža, trīs autori varēs sadalīt 3200 latu, no kuriem vēl jāatskaita nodokļi. Darbs pie grāmatas ildzis vismaz divus gadus. Lapsa noliedz, ka negatīvo publicitāti grāmatai veidojis pats reklāmas labad, viņa spēkos neesot piespiest eksprezidenti uzstāties televīzijā un lamāt grāmatu, tāpat kā Eiroparlamenta deputāti Sandru Kalnieti rakstīt blogu pret to.
„Viņa tiešām bija kā apmāta ar savu posteni”
Savukārt Vaira Vīķe—Freiberga vēl pirms izdevuma klajā nākšanas to nosauca par „ķengu grāmatu”. Portāla kasjauns.lv vaicāts, vai autori lūguši pašai eksprezidentei viedokļus un dokumentus, Lapsa atbild, ka uz to saņēmuši eksprezidentes sekretāres Dainas Lasmanes rakstisku atbildi. Pērn 28. decembrī viņa pavēstījusi: „Ar šo daru Jums zināmu, ka Vaira Vīķe—Freiberga ir saņēmusi un iepazinusies ar Jūsu vēstuli, kurā informējat par to, ka rakstāt grāmatu par viņas darbību no 1998. līdz 2008. gadam.” Tas arī viss.
„Kad viņa parādījās, viņa bija pavisam cits cilvēks,” grāmatā atceras kāds ar Vīķes—Freibergas laika Prezidenta kanceleju saistīts cilvēks. Viss mainījies vēlāk: „Viņa tiešām bija kā apmāta ar savu posteni — ne tik daudz ar to, ka viss šis komforts un greznība pienākas viņai, cik ar to, ka tas viss pienākas postenim. (..) Viņa tiešām sevi redzēja kā valsts simbolu: ja tu klanies viņai, tu klanies valstij, ja viņa kaut ko grib, tad to grib valsts, ja kāds apšauba viņas vajadzības, tad tas apšauba valsts pamatbūtību.”
Jāpiebilst, ka grāmatas pēdējā nodaļa, pēc autoru vārdiem, būs interesanta Ģenerālprokuratūrai. Runa ir par eksprezidentes un viņas vīra firmas „VVF Consulting” veikumu, pēc Liepājas domes pasūtījuma radot rakstudarbu „Par pašvaldības īstenotās attīstības politikas analīzi”. Firma uzvarēja konkursā un par 13 lappusēm saņēma 16 190 latus (plus vēl PVN). Ieguvums bija padomi, kādus spētu izdomāt arī Vēju pilsētas skolēni, piemēram, aicināt katru iedzīvotāju pielikt savu roku pilsētas sakopšanā.
