VID neatklāj, vai sācis kriminālprocesu vērtīgā Šlesera pulksteņa lietā
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvalde (FPP) pieņēmusi lēmumu jautājumā par to, vai Rīgas vicemēra Aināra Šlesera (LPP/LC) darbībās saistībā ar dārgā rokas pulksteņa nedeklarēšanu ir saskatāmas Krimināllikumā (KL) noteiktās nozieguma pazīmes.
VID Komunikācijas nodaļā aģentūra LETA uzzināja, ka FPP izmeklētājs 2.februārī ir pieņēmis lēmumu, par kuru saskaņā ar Kriminālprocesa likuma prasībām ir informēta persona, kura izvērtējamo informāciju ir sniegusi.
VID nekonkretizē, vai informācija sniegta Šleseram, žurnālistam Lato Lapsam vai Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, pēc kura lūguma pārbaude pērn FPP tika sākta.
"VID FPP nekonkretizē, vai ir pieņemts lēmums par kriminālprocesa uzsākšanu vai atteikšanos uzsākt kriminālprocesu par nepatiesu ziņu sniegšanu amatpersonu deklarācijā," aģentūrai LETA atbildēja VID.
LETA jau ziņoja, ka izvērtēt, vai "Šlesera darbības nav saskatāmas KL 219.pantā paredzētās noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes", bija tiesīgs pats KNAB, kurš pērnā gada beigās nosūtīja VID informāciju par "Šlesera pulksteņa lietā" veiktās pārbaudes rezultātiem.
KL 219.pants paredz kriminālatbildību par izvairīšanos no likumā noteiktās ienākumu, īpašuma, darījumu vai citas mantiska rakstura deklarācijas iesniegšanas, vai arī nepatiesu ziņu norādīšanu deklarācijā. Par to var tikt piemērota gan brīvības atņemšana gan naudas sods.
VID gan iepriekš atturējās komentēt iemeslus, kāpēc par iespējamo kriminālprocesa sākšanu vai atteikšanos rosināt kriminālprocesu nav lēmis pats KNAB, taču atzīmē, ka KNAB ir bijis tiesīgs to darīt "saskaņā ar līdzšinējo praksi un Ģenerālprokuratūras 2008.gada 1.augusta vēstulē norādīto".
Gadījumā, "ja pastāvēs reāla iespēja", ka noticis noziegums, tad saskaņā ar Kriminālprocesa likuma prasībām FPP solīja pieņemt lēmumu par kriminālprocesa uzsākšanu.
Laikraksts "Dienas Bizness" iepriekš vēstīja, ka KNAB pabeidzis pārbaudi jautājumā par Šlesera pulksteņa iegādi un konstatējis, ka politiķis vairāk nekā 50 minimālās mēnešalgas vērtā pulksteņa iegādes darījumu tiešām nav deklarējis.
Viņš 2007.gada amatpersonas deklarācijā šo darījumu nav norādījis, lai gan pulksteņa cena pārsniegusi likumā noteikto slieksni - 20 valdības noteiktās minimālās mēnešalgas. Saskaņā ar likumu šādi darījumi valsts amatpersonām ir jāatspoguļo deklarācijā, norādot darījumu un tā puses.
"Dienas Bizness" citēja KNAB atzinumu, kurā secināts: Šlesers, aizpildot 2007.gada valsts amatpersonas deklarācijas par 2007.gadu Publicējamās daļas 8.sadaļu un Nepublicējamās daļas 5.sadaļu, nav norādījis informāciju par veikto darījumu, tas ir - pulksteņa iegādi - lielā apmērā.
Tāēejādi Šlesers saskaņā ar KNAB atzinumu nav ievērojis Ministru kabineta 2002.gada 22.oktobra noteikumus. KNAB pārbaudē konstatējis pazīmes, kas liecina, ka Šlesers nav ievērojis arī likumā par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā noteikto.
Tā dēvētā Šlesera "pulksteņa lieta" aizsākās 2009.gada 9.oktobrī, kad viņš uz Latvijas Televīzijas raidījumu 100.panta preses klubs ieradās ar iespaidīgu rokaspulksteni, kas dažu metru attālumā lika to novērtēt kā "Breguet" markas zelta pulksteni ar turbijona mehānismu, kura vērtība ir vismaz 30 000 latu.
Šlesers televīzijas raidījumā pauda neizpratni par to, kāpēc gan šāds iegādes darījums viņam būtu jāuzrāda oficiālajā deklarācijā.
LETA
