Sabiedrība

Kad gribas jaunus apvāršņus

Jauns.lv

Kad gribas jaunus apvāršņus...

Psihoterapeite

Irēna Goluba

mums atgādina – attīstība nav no nāves. No nāves ir izdzīvošana.

•    Izdzīvošana ir svarīga, bet tā dod jēgu dzīvei tikmēr, kamēr tev ir ļoti slikti vai ļoti smagi. Tikko izdzīvošana ir garantēta, tā uzreiz gribas domāt par dzīves jēgu. Un kolīdz gribas to atrast, tā bieži parādās paša attīstības jautājums. Cilvēkam gribas jaunos apvāršņus, gribas sajūtu, ka dzīve nepaiet garām, ka notiek kaut kas jauns.

•    Zināt, kas attīstībai nepieciešams, var tikai mēģinot un provējot. Dažkārt cilvēki mēģina sēdēt uz dīvāna un pārliecināties, ka tagad es gleznošu un zināšu, ka tas man ļoti patiks. Bet tā nevar. Kamēr neesi pamēģinājis, tikmēr nevari pārliecināties.

•    Vēl svarīgi apjaust, ka attīstība pa pusei ir spēle, jo nopietnība bieži nomāc. Dabiskais eksperimentu laiks, protams, ir pusaudžu gadi un jaunība. Bet jauki, ja dzīvīgo avantūrismu – es tomēr mēģināšu – cilvēks spēj saglabāt arī tad, kad viņam ir vairāk gadu. Īstenībā ap 30 gadu vecumu cilvēkam kļūst skaidrs – kurš attīstās, tas attīstās, kurš sēž uz vietas, tas arī sēž uz vietas.

•    Impulsi attīstībai ir dažādi. Dažreiz tie nāk no iekšējās sajūtas, dažreiz – no sabiedrības, dažreiz no tā, ka vajag kaut ko konkrētu, bet dažreiz no apnikuma. Dažkārt pašattīstība ir bez skaidri noteikta racionālā mērķa. Proti, gribas kaut ko, nezin ko. Vienkārši gribas. Un šis ir tāds interesants impulss. Jo var taču arī putru apēst, bet vajag uzcept pildīto līdaku. Bet cilvēce jau kā reizi tā attīstās – izgudrojot ko tādu, kas nav tieši nepieciešams un kam nav skaidra un pragmatiska mērķa.

•    Lai attīstītos, cilvēkam vajag kaut cik brīvo resursu (laiku/spēku). Viņam vajag atpūtu. Ne velti tieši pēc atvaļinājuma cilvēks pievēršas pašattīstībai. Ja esi nostrādājusies, skaties vienā punktā un ar spriedzi domā – kur attīstīties – ir ļoti grūti iegūt atbildi.

•    Maldīgi būtu domāt, ka attīstība nozīmē tikai ko garīgu, smalku. Tā drīzāk ir kompensējošā reakcija, ka cilvēks ar pašattīstību mēģina sevi šķirt no citiem un pierādīt, ka ir labāks. Katram ir kaut kas savs, kā dzīvē pietrūkst.